Ventspils
Ventspils pilsētas ģerboņa attīstība sākās jau 14. gadsimtā. Pirmās liecības par pilsētas simboliku ir saglabājušās zīmogos. Senākajā zināmajā Ventspils pilsētas zīmogā attēlots tīklots lauks, uz kura novietots medību rags un ķetnu jeb pleznu krusts. Medību raga nozīme ir neskaidra, taču krusts simbolizē Vācu ordeņa Livonijas atzaru. Šāda simbolika saglabājās arī nākamajos pilsētas vēstures posmos, par spīti dažādām politiskajām pārmaiņām.
Ventspils pilsētas tiesas zīmogs. Piekārts Fridriha D. Plēnica dzimšanas apliecībai. 1784. gada 10. marts.
LNA_LVVA, F5561_2_200
19. gadsimtā visām Kurzemes guberņas pilsētām ģerboņi tika apstiprināti oficiāli. Ventspils saglabāja savu vēsturisko simboliku – vairoga augšējā daļā novietots zelta krusts, apakšējā daļā medību rags. 1846. gada 11. martā apstiprināto ģerboni pilsēta turpināja izmantot arī 20. gadsimta sākumā, un tas redzams, piemēram, Ventspils pilsētas valdes zīmogos.
Ventspils pilsētas zīmoga zīmējums. 1821. gads.
LNA_LVVA, F6810_1_72, 1. lp.
Ventspils pilsētas ģerboņa zīmējums. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta.
LNA_LVVA, F1_7_4, 53. lp.
Ventspils pilsētas valdes zīmoga nospiedums ar pilsētas ģerboni. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 224. lp.
Ventspils pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 23. lp.
Ventspils pilsētas ģerboņa oficiāls apstiprināšanas process Latvijas Republikā sākās 1923. gadā. Sākotnēji gan Ventspils pilsētas valde, gan Heraldiskā komiteja vēlējās mainīt esošā ģerboņa izskatu. Jaunajā ģerbonī pilsēta vēlējās attēlot bāku, tā simbolizējot jūru un Ventspils ostu, bet ķetnu krusta vietā izmantot ugunskrustu. Ģerboņa izveides sākumposmā arī Heraldiskā komiteja akceptēja pārmaiņas ģerbonī, tomēr gala variantā bija nolemts saglabāt Ventspils pilsētas vēsturiskos heraldiskos simbolus.
Ventspils pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai. Par pilsētas ģerboņa projektu.
1923. gada 16. augusts.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 219. lp.
Heraldiskās komitejas vēstule Ventspils pilsētas valdei. Par ģerboņa projekta izskatīšanu.
1923. gada 29. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 220. lp.
Heraldiskās komitejas sēdes protokols. Pirmais Heraldiskās komitejas lēmums par Ventspils pilsētas ģerboni. Fragments. 1923. gada 23. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_981, 4. lp.
Heraldiskās komitejas sēdes protokols. Lēmums par Ventspils pilsētas ģerboņa apstiprināšanu. Fragments. 1924. gada 5. maijs.
LNA_LVVA, F3723_1_981, 14. lp
Heraldiskās komitejas sēdes protokols. Gala lēmums par Ventspils pilsētas ģerboņa projektu. Fragments. 1924. gada 28. novembris.
LNA_LVVA, F3723_1_981, 18. lp.
Ģerboni oficiāli apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī, bet tā izmantošanu pārtrauca pēc valsts okupācijas 1940. gadā.
Ventspils pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_58, 1., 2. lp.
Padomju okupācija uz vairākiem gadu desmitiem apturēja ģerboņu izmantošanu un heraldikas nozares normālu attīstību. 20. gadsimta 60. gados pamazām atjaunojās interese par ģerboņiem, un vairākas Latvijas pilsētas izrādīja vēlmi izveidot jaunus, padomju ideoloģijai pieņemamus ģerboņus. Ventspilī šis process sākās 1968. gadā, kad tika izsludināts pilsētas ģerboņa izstrādes konkurss. Žūrijas komisija rosināja saglabāt veco, Kurzemes hercoga Jēkaba (Jakob Kettler; 1610–1682) dāvāto ģerboni, pievienojot tam mūsdienīgus akcentus. Jaunais ģerbonis apstiprināts 1968. gada martā. Taču tas nebija gala variants.
Paralēli Latvijas PSR Ministru padome bija nolēmusi, ka Latvijas padomju pilsētu ģerboņi ir jāveido pēc vienotiem principiem un to izskatīšanai jānotiek centralizētā komisijā, kas sniedz pilsētām rekomendācijas par iesniegtajiem projektiem. Rezultātā 1970. gada 21. maijā tika apstiprināts cits ģerboņa variants ar mainītu simbolu izkārtojumu.
Ventspils pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par ģerboņa konkursa nolikumu.
1968. gada 11. janvāris.
LNA_VEZVA, F369_1_1259, 17. lp.
Ventspils pilsētas ģerboņa konkursa rezultāti un ģerboņa attēls. Fragments no laikraksta “Padomju Venta”. 1968. gada 2. aprīlis.
LNA_VEZVA, F380_1_115, b. p.
Par Ventspils pilsētas jaunā ģerboņa apstiprināšanu, kas pieņemts Latvijas PSR ģerboņu projektu izskatīšanas republikāniskajā komisijā. Fragments no laikraksta “Padomju Venta”. 1970. gada 13. jūnijs.
LNA_VEZVA, F380_124_2
Latvijas pilsētu vēsturisko ģerboņu atjaunošana sākās 20. gs. 80. gadu beigās. Tās pamatideja bija “saglabāt pēc iespējas precīzāk autentisko vēsturiski radušos heraldiku,” jo “tikai tādā veidā varam atgriezties starptautiski pieņemtajā heraldisko zīmju sistēmā”. Pēc Latvijas Kultūras fonda ieteikuma, kā arī reaģējot uz sabiedrības aktivitātēm, Ventspils pilsēta 1989. gada 29. martā nolēma atjaunot vēsturisko, 1925. gadā pieņemto pilsētas ģerboni.
Latvijas Kultūras fonda vēstule Ventspils pilsētas izpildu komitejai ar ieteikumu apstiprināt Ventspils vēsturisko ģerboni.
1989. gada 5. janvāris.
LNA_VEZVA, F369_7_954, 44. lp.
Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par Ventspils vēsturiskā ģerboņa atjaunošanu.
1989. gada 23. februāris.
LNA_VEZVA, F369_7_964, 105. lp.
Lauksaimniecības uzņēmuma “Ventspils zieds” automašīnas. Vējstiklā redzams Ventspils pilsētas ģerbonis.
1989. gads. Fotogrāfs Valdis Jansons.
LNA_KFFDA, F255_1_78
Avoti un literatūra:
Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Pergamenta un papīra dokumenti. LVVA, F5561
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Oto Vilhelms Hūns, ārsts, novadpētnieks. LVVA, F6810
Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes valde. VEZVA, F369
Laikraksta “Padomju Venta” redakcija. VEZVA, F380
Valdis Jansons, fotogrāfs. KFFDA, F255
Norītis, A. Ģerbonim ģerboņa tiesības. Padomju Venta (Ventspils), 29.06.1989., 2. lpp.
Vijups, A. Ventspils pilsētas ģerbonis. Nacionālā enciklopēdija. (Tiešsaistes resurss). Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/174496-Ventspils-pils%C4%93tas-%C4%A3erbonis (skatīts 08.09.2025.).