Valmiera
Pilsētas tiesības Valmiera ieguva jau Livonijas periodā. Kā pilsētas patstāvības simbols tai tika piešķirtas tiesības lietot zīmogu. Pilsētu zīmogos izmantotie simboli bieži kopēti pilsētas ģerbonī. Viduslaiku Valmieras pilsētas zīmogos redzama ar saknēm izrauta liepa, kam apakšējo lapu vietā ir vairodziņi ar Livonijas ordeņa krustu. Kāpēc izvēlēta liepa, nav zināms, taču vairodziņu simbolika ir skaidra – tā uzsver pilsētas piederību bruņinieku ordenim.
Kad 1622. gadā Valmiera līdz ar citām Vidzemes pilsētām un pilīm tika piešķirta Akselam Uksenšērnam (Axel Oxenstierna; 1583–1654), pilsētas ģerbonī ievietota vērša piere, kas aizgūta no Uksenšērnu dzimtas ģerboņa. Pēc teritorijas iekļaušanas Krievijas impērijā Vidzemes guberņas pilsētām jau 18. gadsimta beigās apstiprināja ģerboņus, bet vizuālas izmaiņas Valmieras pilsētas ģerbonis šajā periodā nepiedzīvoja.
Valmieras pilsētas ģerboņa zīmējums. 1821. gads.
LNA_LVVA, F6810_1_42, 1. lp.
Mainoties pilsētas valdītājiem un kopējai politiskajai situācijai, pārmaiņas skatāmas arī pilsētas simbolos. Pēc Latvijas Republikas dibināšanas sākās diskusijas arī par pilsētu izmantotajiem ģerboņiem, kas bieži saturēja agrāko varu simboliku. Vēloties atteikties no Krievijas impērijas laika ģerboņa, Valmieras pilsētas valde 1921. gadā izstrādāja jaunu pilsētas ģerboņa projektu – ozolzaru vainagā attēlotu vārpu lauku un uzlecošu sauli. Tomēr oficiāls lēmums netika pieņemts. No 1923. gada pilsētu ģerboņu izstrādāšana un apstiprināšana tika uzticēta Heraldiskajai komitejai.
Valmieras pilsētas valdes sēdes protokols. Par pilsētas ģerboņa projektu. Noraksts. 1921. gada 7. novembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 211. lp., 211. lp. o. p.
Valmieras pilsētas domes ārkārtējās sēdes protokols. Noraksts.
1921. gada 14. novembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 212. lp.
Valmieras pilsētas domes sēdes protokols. Pilsētas ģerboņa projekta izskatīšana. Noraksts.
1923. gada 5. marts.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 210. lp.
Heraldiskajā komitejā izskatīšanai Valmieras pilsētas valde iesniedza savu ģerboņa projektu, kura autors bija mākslinieks Reinholds Kasparsons (1889–1966). Projektā attēlots kalns ar ozolu, zem kura novietots upura altāris un kviešu vārpas, fonā uzlecoša saule. Ar nelielām izmaiņām, kam pilsēta sākotnēji nevēlējās piekrist, jaunā ģerboņa projekts tika pieņemts.
Heraldiskās komitejas sēdes protokols. Par Valmieras pilsētas ģerboņa projektu. Fragments. 1923. gada 4. jūlijs.
LNA_LVVA, F3723_1_981, 3. lp.
Valmieras pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai. 1923. gada 12. jūlijs.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 209. lp.
Heraldiskās komitejas vēstule Valmieras pilsētas valdei. 1923. gada septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 213. lp.
Valmieras pilsētas ģerboņa projekts. Autors Reinholds Kasparsons. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 25. lp.
Taču ceļš līdz jaunam Valmieras pilsētas ģerbonim izrādījās grūtāks. Komiteja, iespējams, pēc heraldikas eksperta Hermaņa fon Bruininga uzklausīšanas mainīja agrāko lēmumu un izstrādāja divus jaunus ģerboņa projektus: vienu ar zviedru laika ģerboni, otru ar Valmieras vecāko ģerboni. Gala variantā Valmieras pilsētas ģerboņa projektam par pamatu ņemts mākslinieka Anša Cīruļa 20. gs. 20. gadu sākumā izstrādātais ģerboņa mets, kas balstīts uz 17. gs. ģerboni. Jaunais pilsētas ģerbonis oficiāli apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī ar Valsts prezidenta lēmumu.
Valmieras pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 22. lp.
Valmieras pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_55, 1., 2. lp.
Padomju okupācijas periodā Latvijas pilsētām tika radīti jauni, padomju ideoloģijai atbilstošāki ģerboņi. Jau 1968. gadā Valmieras pilsēta, “uzklausot iedzīvotāju vēlēšanos,” pieņēma jaunu ģerboni, kas būtībā ir nedaudz pārveidots 1925. gada ģerboņa variants. Atšķirības ir tās, ka “vērša galvas” vietā tagad ir “govs galva”, bet vairodziņos ievietots Latvijas PSR karogs.
Valmieras pilsētas jaunā ģerboņa apraksts. Ap 1968. gadu.
LNA_VAZVA, F277_7_2047, 1. lp.
Valmieras pilsētas jaunā ģerboņa mets. Ap 1968. gadu.
LNA_VAZVA, F277_7_2047, 2. lp.
Valmieras pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par Valmieras pilsētas ģerboņa apstiprināšanu. 1968. gada 18. aprīlis.
LNA_VAZVA, F171_1_419, 40. lp.
1988. gadā līdz ar atmodas procesu sākumu parādījās vēlme atjaunot Valmieras pilsētas vēsturisko (1925. gada) ģerboni. 1992. gadā Valmiera oficiāli pieņēma lēmumu: “Vienīgais īstais Valmieras ģerbonis ir 1925. gadā apstiprinātais un visi citi varianti lietoti nelikumīgi.” Mūsdienās Valmieras pilsētas ģerboņa lietošanu reglamentē gan valsts, gan pašvaldību likumdošana, un tas ir viens no pilsētas oficiālajiem simboliem.
Valmieras rajona Tautas deputātu padomes lēmums par Valmieras pilsētas vēsturisko ģerboni. 1989. gada 28. marts.
LNA_VAZVA, F277_7_1629, 59. lp.
Valmieras pilsētas nozīmītes skice. Autors Jānis Tančers.
20. gadsimta 80. gadu beigas.
LNA_VAZVA, F277_7_1671, 42. lp.
Vimpelis ar Valmieras pilsētas ģerboni. 20. gadsimta 80. gadu beigas. Valmieras ZVA fondu glabātājas Elitas Jansones personīgā kolekcija
Valmieras pilsētas Tautas deputātu padomes lēmums par Valmieras pilsētas ģerboņa aizsardzību.
1992. gada 2. oktobris.
LNA_VAZVA, F845_1_52, 103. lp.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Oto Vilhelms Hūns, ārsts, novadpētnieks. LVVA, F6810
Valmieras pilsētas dome. VAZVA, F171
Valmieras rajona padome. VAZVA, F277
Šnē, S. (2011). Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.–20. gs. (Promocijas darbs). Rīga: Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte. Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra.
Vijups, A. Zaļa liepa zelta laukā. Liesma (Valmiera), 24.10.1990.
Rokpelne, L. (2019). Valmieras oriģināldokumentu izpēte: pilsētas senākā zīmoga un ģerboņa problēmas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 34.–52. lpp.