Valka
Valkas pilsētai jau 16. gadsimta beigās bija piešķirtas pilsētas tiesības un apstiprināts ģerbonis: zaļā laukā bruņās tērpta roka, kas satvērusi līku zobenu. Šādu ģerboni pilsēta lietoja līdz pat 1920. gadam, kad tā sadalīta starp Latviju un Igauniju.
Valkas pilsētas ģerboņa un zīmoga zīmējumi.
1821. gads.
LNA_LVVA, F6810_1_43, 1. lp.
Viens no pirmajiem, kas radīja jaunu pilsētas ģerboni Valkai, bija mākslinieks Ansis Cīrulis. Zīmējumā attēlots pilsētas vārtu priekšā stāvošs kareivis, kas atspiedies pret zobenu. Arī Valkas pilsētas valde iesniedza līdzīgu ģerboņa projekta skici izskatīšanai Heraldiskajā komitejā. Sākotnēji komiteja atbalstīja pilsētas ideju. 1924. gada sākumā bija izstrādāts ģerboņa apraksts: sudraba laukā pilsētas koka vārti, kuru priekšā stāv uz zobena atspiedies kareivis. Saskaņā ar Valkas apriņķa valdes vēstuli karavīrs simboliski apsargā Latvijas valsts robežu, līdzīgi kā to ir darījuši Valkas apkārtnes iedzīvotāji jau kopš seniem laikiem.
Valkas pilsētas ģerboņa un zīmoga zīmējumi. 1821. gads.
LNA_LVVA, F6810_1_43, 1. lp.
Valkas pilsētas ģerboņa projekts. Autors nav zināms. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 27. lp.
Valkas apriņķa valdes iesniegtais apriņķa ģerboņa projekts Pašvaldību departamentam.
1923. gada 10. augusts.
LNA_LVVA, F3723_1_17478, 15. lp., 15. lp. o. p.
Taču 1924. gada beigās pēc heraldikas eksperta Hermaņa fon Bruininga uzklausīšanas komiteja mainīja Valkas ģerboņa skici, jo iepriekšējais neatbilda heraldikas noteikumiem, tāpēc izgatavojams jauns.
1925. gada 31. oktobrī Valkas pilsētai apstiprināts ģerbonis, kas veidots, balstoties uz vēsturiskajām liecībām par 16. gadsimtā lietotu pilsētas ģerboni. Lai uzsvērtu pilsētas piederību jaunajai Latvijas valstij, ģerbonī ievietotas trīs zelta zvaigznes, kas simbolizē Latvijas trīs vēsturiskos novadus. Zobens ir Vidzemes pilsētu ģerboņiem raksturīgs simbols, kas šajā gadījumā atgādina par Neatkarības kara cīņām un valsts robežas sargāšanu.
Valkas pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_56, 1., 2. lp.
Valka bija viena no trim pilsētām, kas protestēja pret piešķirto ģerboni un atteicās to pieņemt. Pilsēta nebija apmierināta ar to, ka pieņemts vecais ģerbonis, kas līdzīgā izskatā lietots arī “Igaunijas Valkā”. Taču Heraldiskā komiteja savu lēmumu nemainīja.
Kad 20. gadsimta 60. gadu beigās Latvijas PSR pilsētas veidoja un apstiprināja jaunus ģerboņus, Valka rīkoja ģerboņa izstrādāšanas konkursu. Žūrijas komisijai 14 autori iesniedza 30 darbus, tomēr neviens projekts neieguva pirmo vietu. Trīs autoriem ļāva projektus papildināt un uzlabot. Rezultātā par labāko atzina vietējā mākslinieka Harija Bērziņa projektu, ko arī iesniedza izskatīšanai republikāniskajā komisijā. Paralēli ģerboņus Latvijas pilsētām izstrādāja arī Mākslas akadēmijas studenti, tāpēc Valkai bija izveidots otrs ģerboņa projekts, kurā saglabāts vēsturiskais ģerboņa izskats – bruņinieka roka ar zobenu. Ģerbonis papildināts ar Latvijas PRS karoga krāsām un vienu zelta zvaigzni. Lai gan jaunais ģerbonis apstiprināts 1970. gadā, padomju periodā pilsētu ģerboņu izmantošana nebija izplatīta.
Valkas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas Valkas pilsētas ģerboņu projekta izstrādāšanas konkursa žūrijas komisijas sēdes protokols.
1969. gada 18. februāris.
LNA_VAZVA, F400_1_300, 125.–127. lp.
Valkas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas sēdes protokols. Fragments. 1969. gada 11. aprīlis.
LNA_VAZVA, F400_1_301, 25. lp.
Valkas rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas vēstule Latvijas PSR Pilsētu ģerboņu projektu iepriekšējās izskatīšanas komisijai par pilsētas ģerboņa projektu.
1969. gada 30. aprīlis.
LNA_LVA, F270_3_4146, 10. lp.
Līdz ar sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem, kā rezultātā atjaunoja Latvijas valsts neatkarību, aizsākās arī starpkaru periodā pieņemtās valsts un pilsētu simbolikas atjaunošana. 1989. gada sākumā Valkas rajona tautas deputātu padomes izpildkomiteja pieņēma lēmumu atjaunot Valkas rajona pilsētu vēsturiskos ģerboņus, balstoties uz 1925. gadā apstiprinātajiem aprakstiem. Otrs lēmums pieņemts 1991. gada 10. maijā, kas paredzēja atjaunot pilsētu vēsturiskos ģerboņus, sagatavot aprakstus un izstrādāt precīzus ģerboņu zīmējumus, lai tos iesniegtu Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam.
Valkas rajona Tautas deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par Valkas rajona pilsētu vēsturiskajiem ģerboņiem.
1989. gada 23. marts.
LNA_VAZVA, F400_1_910, 65. lp.
Valkas rajona Tautas deputātu padomes lēmums par Valkas, Smiltenes un Strenču pilsētas vēsturisko ģerboņu atjaunošanu.
1991. gada 10. maijs.
LNA_VAZVA, F400_1_961, 70. lp.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Oto Vilhelms Hūns, ārsts, novadpētnieks. LVVA, F6810
Latvijas PSR Ministru Padome, Latvijas Republikas Ministru Padome. LVA, F270
Valkas rajona padome. VAZVA, F400
Šnē, S. (2011). Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.–20. gs. (Promocijas darbs). Rīga: Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte. Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra.