Valdemārpils
Pilsētas tiesības Valdemārpils ieguva 1920. gadā, kad tās nosaukums bija Sasmaka. Arī oficiāls ģerbonis pilsētai tika piešķirts pirms nosaukuma maiņas.
Sasmakas pilsētas dome jau 1921. gada oktobrī izlēma, ka pilsētas ģerbonī, kas būtu izmantots arī pilsētas zīmogā, jāattēlo buru laiva ar nosaukumu “Valdemārs”, jo senāk pilsētā dzīvojis latviešu sabiedriskais un politiskais darbinieks Krišjānis Valdemārs (1825–1891). 1922. gadā pilsētas valde Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamentam iesniedza lūgumu apstiprināt jaunā zīmoga un ģerboņa projektu. Taču iesniegtais projekts netika apstiprināts.
Sasmakas pilsētas domes sēdes protokols. Sasmakas pilsētas ģerboņa projekts. Noraksts. 1921. gada 26. oktobris.
LNA_LVVA, F3723_2_722, 99. lp.
Sasmakas pilsētas valdes vēstule Pašvaldību departamentam. Par Sasmakas pilsētas valdes jaunā zīmoga apstiprināšanu. 1922. gada 19. oktobris.
LNA_LVVA, F3723_2_723, 217. lp.
Pēc 1940. gada starpkaru periodā pieņemtos pilsētu ģerboņus un citus neatkarīgās Latvijas simbolus vairs neizmantoja. 1970. gadā Jēkabpilij izstrādāja jaunu ģerboni, kas veidots atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām. Tā kā 1964. gadā Jēkabpilij pievienoja Krustpils pilsētu, tad jaunajā ģerbonī simboliski attēlota šī apvienošana, kā arī iekļautas norādes uz vēstures notikumiem un jaunajām aktivitātēm pilsētā.
Sasmakas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī ar Valsts prezidenta Jāņa Čakstes lēmumu. Ģerbonī attēlotie čiekuri norāda uz priežu mežiem, kas ieskauj pilsētu, bet buru laiva visdrīzāk aizgūta no pilsētas valdes ģerboņa projekta, tā godinot Krišjāni Valdemāru. 1926. gadā par godu Valdemāram mainīts Sasmakas pilsētas nosaukums, bet ģerbonis saglabājās nemainīts.
Avoti:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563