Tukums
Pilsētas tiesības Tukums ieguva 1795. gadā, un 1798. gadā pilsētai piešķīra tiesības lietot savu ģerboni. Līdz tam laikam pilsētas zīmogos bija attēlota Krievijas impērijas simbolika – divgalvains ērglis. Vēl pirms tam, Kurzemes hercogistes laikā, Tukuma tiesas zīmogos bija attēlots hercogistes ģerbonis.
Taču līdz pat 1846. gadam, kad Kurzemes guberņas pilsētām oficiāli apstiprināja ģerboņus, Tukums bija vienīgā guberņas pilsēta bez sava ģerboņa. Ņemot vērā pilsētai raksturīgo ainavu ar kalniem un mežiem, tika nolemts Tukumam piešķirt ģerboni, kurā attēlots ar eglēm apaudzis zaļš kalns. Ģerboni apstiprināja 1846. gada 11. martā.
Šādu simboliku Tukuma pilsēta saglabāja arī pēc Latvijas Republikas dibināšanas. 1923. gada jūlijā Tukuma pilsētas valde ziņoja Heraldiskajai komitejai, ka pilsēta vēlas saglabāt vēsturisko ģerboni, kas pastāvējis jau gadu simtiem. Ģerbonis, kurā attēlots kalns ar piecām eglēm, ievietots arī pilsētas valdes zīmogā.
1925. gada 31. oktobrī Tukumam apstiprināja vēsturisko ģerboni, kurā uz sudraba fona attēlots zaļš kalns ar trim zaļām eglēm.
1970. gadā Tukuma pilsētai tika apstiprināts cits ģerbonis. Tam pamatā bija saglabāta vēsturiskā simbolika, kas papildināta ar padomju ideoloģijai atbilstošiem simboliem.
Diskusijas par vēsturiskā ģerboņa atjaunošanu sākās 20. gadsimta 90. gadu sākumā. 1990. gada 2. februāra Tukuma pilsētas tautas deputātu padomes sēdē izlēma jautājumu par pilsētas heraldiku. Deputāte un Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja direktore Agrita Ozola uzsvēra, ka pilsētas ģerbonis izveidojies jau 19. gadsimta sākumā, tāpēc būtu vēlams atjaunot vēsturisko ģerboni ar kalnu un trīs zaļām eglēm. 1995. gadā ģerboni apstiprināja Valsts Heraldiskā komisija, un tā izmantošanu mūsdienās reglamentē gan valsts, gan pašvaldības likumdošana.
Avoti un literatūra:
Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Pergamenta un papīra dokumenti. LVVA, F5561
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Tukuma pilsētas dome. Tukuma rajons. ZRA, F107
Šnē, S. (2011). Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.–20. gs. (Promocijas darbs). Rīga: Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte. Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra.