Tukums

Pilsētas tiesības Tukums ieguva 1795. gadā, un 1798. gadā pilsētai piešķīra tiesības lietot savu ģerboni. Līdz tam laikam pilsētas zīmogos bija attēlota Krievijas impērijas simbolika – divgalvains ērglis. Vēl pirms tam, Kurzemes hercogistes laikā, Tukuma tiesas zīmogos bija attēlots hercogistes ģerbonis.

Tukuma pilsētas tiesas sarkans lakas zīmogs. Pievienots Johana Frīdriha Meisnera dzimšanas apliecībai. 1756. gads. Zīmogā attēlots Ketleru dinastijas Kurzemes hercoga ģerbonis.

LNA_LVVA, F5561_3_118

Tukuma pilsētas tiesas lakas zīmogs. Pievienots Johana Kārļa Šmola dzimšanas apliecībai. Izdota Tukumā, 1768. gada 27. septembris. Zīmogā attēlots Bīronu dinastijas Kurzemes hercoga ģerbonis.

LNA_LVVA, F5561_3_172

Tukuma tiesas sarkans lakas zīmogs. Pievienots Jēkaba Mārtina Petrovska dzimšanas apliecībai. 1797. gada 25. septembris. Zīmogā attēlots Krievijas impērijas simbols – divgalvainais ērglis. Tam uz krūtīm novietots Maskavas pilsētas simbols – svētais Juris, kas uzveic pūķi.

LNA_LVVA, F5561_3_292

Taču līdz pat 1846. gadam, kad Kurzemes guberņas pilsētām oficiāli apstiprināja ģerboņus, Tukums bija vienīgā guberņas pilsēta bez sava ģerboņa. Ņemot vērā pilsētai raksturīgo ainavu ar kalniem un mežiem, tika nolemts Tukumam piešķirt ģerboni, kurā attēlots ar eglēm apaudzis zaļš kalns. Ģerboni apstiprināja 1846. gada 11. martā.

Tukuma pilsētas ģerboņa zīmējums. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta.

19. gadsimta 40. gadi.

LNA_LVVA, F1_7_4, 53. lp.

Šādu simboliku Tukuma pilsēta saglabāja arī pēc Latvijas Republikas dibināšanas. 1923. gada jūlijā Tukuma pilsētas valde ziņoja Heraldiskajai komitejai, ka pilsēta vēlas saglabāt vēsturisko ģerboni, kas pastāvējis jau gadu simtiem. Ģerbonis, kurā attēlots kalns ar piecām eglēm, ievietots arī pilsētas valdes zīmogā.

Tukuma pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.

LNA_LVVA, F3723_1_982, 20. lp.

Tukuma pilsētas valdes vēstules Heraldiskajai komitejai par pilsētas ģerboņa apstiprināšanu.

1923. gada 9. jūlijs.

LNA_LVVA, F3723_1_17479, 199.lp.

Tukuma pilsētas zīmogs ar pilsētas veco ģerboni.

LNA_LVVA, F3723_1_17479, 200. lp.

1925. gada 31. oktobrī Tukumam apstiprināja vēsturisko ģerboni, kurā uz sudraba fona attēlots zaļš kalns ar trim zaļām eglēm.

Tukuma pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.

1925. gada 31. oktobris.

LNA_LVVA, F5563_1_54, 1., 2. lp.

1970. gadā Tukuma pilsētai tika apstiprināts cits ģerbonis. Tam pamatā bija saglabāta vēsturiskā simbolika, kas papildināta ar padomju ideoloģijai atbilstošiem simboliem.
Diskusijas par vēsturiskā ģerboņa atjaunošanu sākās 20. gadsimta 90. gadu sākumā. 1990. gada 2. februāra Tukuma pilsētas tautas deputātu padomes sēdē izlēma jautājumu par pilsētas heraldiku. Deputāte un Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja direktore Agrita Ozola uzsvēra, ka pilsētas ģerbonis izveidojies jau 19. gadsimta sākumā, tāpēc būtu vēlams atjaunot vēsturisko ģerboni ar kalnu un trīs zaļām eglēm. 1995. gadā ģerboni apstiprināja Valsts Heraldiskā komisija, un tā izmantošanu mūsdienās reglamentē gan valsts, gan pašvaldības likumdošana.

Tukuma pilsētas Tautas deputātu padomes sēdes protokols. Fragments. 1990. gada 2. februāris.

LNA_ZRA, F107_4_550, 29. lp.

Tukuma pilsētas Tautas deputātu padomes lēmums “Par Tukuma pilsētas heraldikas jautājumiem”. 1990. gada 2. februāris.

LNA_ZRA, F107_4_550, 30. lp.

Tukuma pilsētas ģerbonis.

1990. gads.

LNA_ZRA, F107_4_550, 31. lp.

Tukuma pilsētas domes saistošie noteikumi “Par Tukuma pilsētas simbolikas izmantošanu”. Fragments.

1995. gada 16. februāris.

LNA_ZRA, F107_6_105, 111. lp.

Avoti un literatūra:

Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1

Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723

Pergamenta un papīra dokumenti. LVVA, F5561

Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563

Tukuma pilsētas dome. Tukuma rajons. ZRA, F107

Šnē, S. (2011). Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.–20. gs. (Promocijas darbs). Rīga: Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte. Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra.