Par izstādi

Virtuālā izstāde tapusi atzīmējot 35 Latvijas pilsētu ģerboņu pieņemšanas simtgadi, kas apritēja 2025. gada 31. oktobrī.Pirms simts gadiem, 1925. gada 31. oktobrī, ar Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes lēmumu oficiāli tika apstiprināti visi tā brīža Latvijas pilsētu un atsevišķu miestu ģerboņi. Ģerbonis ir unikāls simbols, kas stāsta par kādas vietas vēsturi, vērtībām un identitāti. Liela daļa mūsdienu Latvijas pilsētu ģerboņu ir veidota un apstiprināta 20. gadsimta 20. un 30. gados. Virtuālā izstāde piedāvā iepazīt pirms simts gadiem pieņemto pilsētu ģerboņu vēsturiskās attīstības, izveidošanas un pārmaiņu stāstus dažādos laika posmos.

Izstāde ir tapusi, izmantojot daudzveidīgu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) fondu klāstu.

LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos glabājas vērtīgas un unikālas liecības par Latvijas pilsētu ģerboņu vēsturisko attīstību, sākot jau no 13. gadsimta, kā arī par pilsētu ģerboņu veidošanu un pārmaiņām periodā pēc Pirmā pasaules kara un heraldikas nozares sākotnējo attīstību Latvijā.

LNA Zonālajos valsts arhīvos un Latvijas Valsts arhīvā glabājas liecības par Latvijas pilsētu ģerboņu likteni padomju okupācijas gados, kad 20. gadsimta 20. un 30. gados veidotie ģerboņi vairs netika lietoti. Dokumenti ļauj izsekot atsevišķu Latvijas pilsētu ģerboņu veidošanas procesam padomju laikā (no 1940. līdz 1990. gadam), ko raksturoja vēlme izdzēst starpkaru perioda simboliku un heraldikas likumu ignorēšana, lai radītu padomju ideoloģijai pieņemamus simbolus.

Tomēr simboliem ir liels spēks. Politisko pārmaiņu un sabiedriskās aktivitātes rezultātā, kas aizsākās 20. gadsimta 80. gadu beigās, parādījās vēlme un arī iespēja atjaunot neatkarīgās Latvijas Republikas simbolus. LNA arhīvos glabājas liecības arī par šo laika posmu, kad notika vēsturisko pilsētu ģerboņu atjaunošana daudzās Latvijas pilsētās.

Lai gan 1925. gadā ģerboni apstiprināja 39 pilsētām un miestiem, virtuālajā izstādē atspoguļotas 35 pilsētas. Četru 1925. gadā pieņemto pilsētu ģerboņu vēstures stāsti ir citādāki. Trīs no pilsētām – Sloka, Grīva un Krustpils – mūsdienās ir iekļautas citu pilsētu sastāvā, bet Kuldīgai 1938. gadā apstiprina jaunu ģerboni.