Saldus
Pilsētas statusu Saldus ieguva 1920. gadā. Saskaņā ar likumu “Par pašvaldību iestāžu ģerboņiem” katrai pilsētai bija jābūt ģerbonim. Vēsturiski Saldus pilsētai nebija izveidojies savs heraldiskais simbols, un, kā atzina pilsētas valde, tad iepriekš pilsētas zīmogos ir izmantots Kurzemes guberņas ģerbonis.
Saldus pilsētas valde jau 1922. gada decembrī bija pieņēmusi lēmumu apstiprināt pilsētas ģerboni pēc projekta ar nosaukumu “Senču pils”. Ģerboņa projekts bija izstrādāts detalizēti un papildināts ne tikai ar zīmējumu, bet arī ar vēsturisku pārskatu par pilsētu, tās veidošanos un nosaukuma izcelsmi. Pilsēta vēsturiski veidojusies ap seno cilšu apdzīvotu koka pili, kas pamato izvēlēto simboliku. Saņemot lūgumu no Heraldiskās komitejas par ģerboņu projektu iesniegšanu, Saldus pilsētas valde lūdza ģerboņa izstrādi uzņemties komitejai, taču ņemt vērā arī pilsētas izstrādāto projektu.
Par Saldus pilsētas zīmoga un ģerboņa vēsturi un pilsētas izstrādātais ģerboņa projekts. Saldus pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai.
1923. gada 27. jūlijs.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 165. lp., 165. lp. op.
Saldus pilsētas ģerboņa projekts. Saldus pilsētas domes 1922. gada 9. decembra sēdes protokola noraksts.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 166. lp., 166. lp. op., 167. lp.
Saldus pilsētas ģerboņa projekta skice. 1922. gads. Autors nav zināms.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 168. lp.
Paralēli bija piedāvāta ideja Saldus pilsētas ģerbonī attēlot koka pili, kuras vārtos stāv sieviete. Tā simboliski būtu atveidots Saldus agrākais nosaukums – Frauenburga. Taču Heraldiskās komiteja pieņēma Saldus pilsētas iesniegto ģerboņa skici, nosakot, ka ar nelielām pārmaiņām šādu ģerboni iespējams pieņemt. Gala rezultātā Saldus pilsētai pieņemts ģerbonis, kurā attēlota koka pils sudraba krāsā ar trim torņiem uz zila fona. Saldus pilsētas jauno ģerboni oficiāli apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī.
Heraldiskās komitejas lēmums Saldus pilsētas ģerboņa projekta jautājumā. Heraldiskās komitejas vēstule Saldus pilsētas valdei. 1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 164. lp.
Saldus pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_45, 1., 2. lp.
Padomju okupācijas periodā 20. gadsimta 60. gadu beigās Latvijas pilsētām izstrādāja un pieņēma jaunus ģerboņus. Tie pārsvarā veidoti, ignorējot heraldikas likumus un vēsturisko tradīciju, bet akcentējot padomju ideoloģijai pieņemtos simbolus. Arī Saldus pilsētai 1970. gadā tika apstiprināts jauns ģerbonis.
Mūsdienās pilsēta lieto vēsturisko, 1925. gadā pieņemto ģerboni. Latvijas pilsētu vēsturisko ģerboņu atjaunošanas process sākās 20. gs. 80. gadu beigās. Mūsdienās pilsētas ģerboņa lietošanu regulē valsts un pašvaldības likumdošana, un kopš 1996. gada ģerbonis ir attēlots pilsētas karogā.
Saldus pilsētas domes saistošie noteikumi “Par Saldus pilsētas ģerboni”. 1996. gada 8. augusts.
LNA_ZRA, F232_4_101, 5. lp.
Saldus pilsētas karogs ar pilsētas ģerboni. 1996. gada 8. augusts.
LNA_ZRA, F232_4_101, 4. lp.
Avoti:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Saldus pilsētas dome. Saldus rajons. ZRA, F232