Sabiles pilsētas apkārtnē jau izsenis pastāvēja apdzīvota vieta, tomēr pilsētas tiesības tā ieguva tikai 1917. gadā. Pirmo saimniecisko uzplaukumu Sabile piedzīvoja Kurzemes hercogistes laikā, kad tā kļuva par vietēja mēroga tirdzniecības centru, pateicoties Sabilē iekoptajiem vīnogu dārziem un vīnkopības attīstībai. Šī iemesla dēļ, kad aktuāls kļuva jautājums par Sabiles pilsētas ģerboņa izveidošanu, Heraldiskā komiteja pilsētas simbolam izraudzījās vīnogu ķekaru. Sabiles pilsētas ģerboni oficiāli apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī ar Valsts prezidenta rīkojumu, un arī mūsdienās tas ir viens no pilsētas oficiālajiem simboliem.

Latvijas pilsētu heraldikas kontekstā vīnogu ķekars ir unikāla simbolika. Arī mūsdienās neatņemama Sabiles identitātes daļa ir vīnogas un Sabiles Vīna kalns, kas ir vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas, tomēr baudīt no Sabiles vīnogām darīto vīnu iespējams tikai vienu reizi gadā.