Rīga
Rīgas pilsētas ģerboņa simbolika ir viena no senākajām Latvijas teritorijā, un liecības par to saglabājušās jau no 13. gadsimta.
Viens no senākajiem zināmajiem Rīgas pilsētas zīmogiem ir pievienots ar 1226. gadu datētam dokumentam. Zīmogā redzams pilsētas mūris ar vārtiem un diviem torņiem, starp kuriem novietotas divas atslēgas un krusta spieķis. Nākamajos gadsimtos, mainoties pilsētas valdītājiem, mainījās arī Rīgas pilsētas simbolika.
Viens no senākajiem zināmajiem Rīgas pilsētas zīmoga nospiedumiem. Pāvesta legāta Modenas Vilhelma lēmums par Livonijā iekarotās zemes sadalījumu.
1226. gada 11. aprīlis.
LNA_LVVA, F8_3_a_kap_7
Jau 14. gadsimta beigās zīmogā atslēgas ir sakrustotas un starp tām novietots ķetnu krusts, bet paceltajos vārtos redzama lauvas galva. Kopš 16. gadsimta atrodamas liecības, ka Rīgas pilsētas ģerbonim ir pievienoti vairoga turētāji – divi zelta lauvas.
Būtisks papildinājums pilsētas zīmogā un ģerbonī notika 17. gadsimtā, kad Rīgai piešķīra Zviedrijas karaļa privilēģiju ģerbonī attēlot kroni. Nākamais posms, kas ietekmēja Rīgas pilsētas ģerboni, ir Krievijas impērijas valdīšanas periods Baltijas teritorijā. Šajā laikā Rīgas ģerboņa turētājus – divus zelta lauvas – nomainīja uz divgalvaino ērgli un ievietoja Krievijas imperatora stila kroni.
Rīgas pilsētas lielais vaska zīmogs. Pievienots Rīgas birģermeistara un rātes izdotai apliecībai.
1441. gada 9. aprīlis.
LNA_LVVA, F5561_2_163
Rīgas pilsētas ģerbonis virs Jāņa sētas vārtiem Vecrīgā. Vairoga turētāji – divas lauvas. Kopija. 16. gadsimta oriģināls atrodas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Fotogrāfijas autors Fotogrāfs Aigars Bokāns Jansons. Uzņemšanas datums: 14.04.2018.
LNA_KFFDA, F222_1_247
Rīgas rātes sarkans lakas zīmogs. Pievienots Antona Erharda Gotšalka dzimšanas apliecībai.
1745. gada 31. augusts.
LNA_LVVA, F5561_3_74
Rīgas pilsētas ģerbonis uz Rīgas Politehniskā institūta fasādes. Autors nav zināms.
19. gadsimta beigas.
LNA_KFFDA, F92_3_38
Jauns Rīgas pilsētas ģerboņa attīstības posms sākās līdz ar Latvijas Republikas dibināšanu. Jau 1921. gadā mākslinieks Ansis Cīrulis izstrādāja jaunu Rīgas pilsētas ģerboņa projektu, lai izskaustu agrāko varu simboliku. Ģerboņa zīmējumā par pamatu mākslinieks izmantoja senāko Rīgas pilsētas ģerboni, izņemot zelta kroni un vairoga turētājus, bet aiz mūra iezīmēja sudraba sauli. A. Cīruļa radīto zīmējumu Heraldiskā komiteja noraidīja.
Rīgas pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 19. lp.
Oficiāla Rīgas pilsētas ģerboņa veidošana sākās Heraldiskās komitejas darbības laikā (1923.–1925. gadā). Galvenās diskusijas ritēja ap ģerbonī attēloto kroni – paturēt vai izņemt. Rīgas pilsētas domes sēdē 1923. gada 2. augustā domnieki vienbalsīgi pieņēma lēmumu, ka kronis no ģerboņa izņemams, kā arī iesniedza jaunu zīmējumu. Sākotnēji Heraldiskā komiteja šo lēmumu atbalstīja, taču 1925. gada aprīlī, iespējams, pēc heraldikas eksperta Hermaņa fon Bruininga uzklausīšanas, komiteja lūdza Rīgas pilsētas domi izskatīt iespēju pilsētas ģerbonī saglabāt zelta kroni. Pēc garām diskusijām domnieku vairākums nobalsoja par kroņa saglabāšanu.
Heraldiskās komitejas sēdes protokols. Rīgas pilsētas ģerboņa projekta apspriešana. Fragments. 1923. gada 19. jūnijs.
LNA_LVVA, F3723_1_981, 2. lp. o. p.
Rīgas pilsētas domes sēdes protokols. Domes lēmums par pilsētas ģerboņa projektu. 1923. gada 2. augusts.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 145. lp.
Rīgas pilsētas ģerboņa krāsu zīmējuma projekts. Autors nav zināms. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_US1_GV982_lp_28
Rīgas pilsētas valdes zīmoga nospiedums ar pilsētas veco ģerboni.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 146. lp.
Rīgas pilsētas domes ārkārtas sēdes protokols. Par jaunā ģerboņa projektu. 1925. gada 6. maijs.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 151. lp.
1925. gada 31. oktobrī Valsts prezidents oficiāli apstiprināja jauno ģerboni Rīgas pilsētai – sudraba laukā sarkans akmeņu mūris ar diviem torņiem un atvērtiem vārtiem, kuros atrodas zelta lauvas galva, starp torņiem Andreja krusta veidā saliktas divas dzelzs atslēgas, virs tām zelta krusts un kronis. Vairogu tur divas zelta lauvas.
Rīgas pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
LNA_LVVA, F5563_1_43, 1., 2. lp.
Padomju okupācijas laikā Rīga bija viena no pirmajām, kas apstiprināja jaunu, padomju ideoloģijai atbilstošāku ģerboni, kurā līdzās vēsturiskajiem simboliem bija ievietoti jauni – sarkana zvaigzne, pilsētas dibināšanas gada skaitlis “1201”, bet lauvas, kronis un krusts no ģerboņa pazudis.
Vēsturisko, 1925. gadā apstiprināto Rīgas pilsētas ģerboni Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidijs atjaunoja 1990. gada 20. aprīlī. Ģerbonis ir ikvienas pilsētas oficiālais simbols, kas stāsta par pilsētas vēsturi un vērtībām. Rīgas pilsētas ģerboni ikviens galvaspilsētas iedzīvotājs un viesis var ieraudzīt ne tikai dažādos suvenīros, bet arī uz daudzu ēku fasādēm.
Atjaunotais Latvijas Nacionālā teātra centrālais frontons ar Rīgas pilsētas ģerboni. Fotogrāfijas autors: Aivars Āķis. Uzņemšanas gads: 1991.–1998. gads.
LNA_KFFDA, F100_2_707
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas fasādes fragments ar Rīgas pilsētas ģerboni. Fotogrāfijas autors: Aivars Āķis. Uzņemšanas gads: 1998.–2008. gads.
LNA_KFFDA, F100_2_372
Rīgas pilsētas ģerbonis uz Latvijas Radio ēkas zelmeņa. Fotogrāfijas autors: Aivars Āķis. Uzņemšanas gads: 1998.–2008. gads.
LNA_KFFDA_F100_2_211
Avoti un literatūra:
Rīgas maģistrāta Iekšējais arhīvs. LVVA, F8
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Pergamenta un papīra dokumenti. LVVA, F5561
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Aigars Bokāns Jansons, fotogrāfs. KFFDA, F222
Kolekcionāra Ata Gunivalda Bērtiņa dokumentu kolekcija. KFFDA, F92
Aivars Āķis, fotogrāfs. KFFDA, F100
Vijups, A. Rīgas pilsētas ģerbonis. Nacionālā enciklopēdija. (tiešsaistes resurss). Pieejams: https://enciklopedija.lv/skirklis/112436-R%C4%ABgas-pils%C4%93tas-%C4%A3erbonis (skatīts 29.08.2025).