Rēzekne
Pilsētas tiesības Rēzekne ieguva Krievijas impērijas laikā. Šajā periodā Latgales pilsētas kā vienas no pirmajām saņēma pilsētu ģerboņus. Visām guberņas pilsētām ģerboņi veidoti pēc vienota stila: ģerboņa vairoga augšējā daļā attēlots Krievijas impērijas simbols (divgalvainais ērglis), bet apakšējā daļā Vitebskas guberņas ģerboņa pamatfigūra – jātnieks uz zirga. Atšķīrās tikai apakšējās daļas fona krāsa. Rēzeknei jātnieks bija attēlots uz sermuļādas fona. Pēc Latvijas Republikas dibināšanas Rēzeknes pilsētas vēsturiskais ģerbonis vairs nebija piemērots un bija jāveido cits.
Interesants ir viens no pirmajiem Rēzeknes pilsētas ģerboņa variantiem. Tā veidotājs bija mākslinieks Ansis Cīrulis. Ģerbonī kā galvenais simbols bija izvēlēts zelta ozols, kas rotāts ar latviskiem rakstiem. Nav zināms, kāpēc mākslinieks Rēzeknei izvēlējās šo simbolu, taču viņa radītajos ģerboņos pārsvarā sapludināta vēsturiskā un nacionālā simbolika, neievērojot heraldikas likumus, tāpēc pārsvarā projektus noraidīja.
Rēzeknes pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 18. lp.
Pēc likuma “Par pašvaldību iestāžu ģerboņiem” pieņemšanas 1923. gada 4. jūnijā, jautājums par pilsētu ģerboņiem nonāca Heraldiskās komitejas kompetencē. Komiteja nolēma atbalstīt Rēzeknes pilsētas valdes izstrādāto projektu, kam par pamatu izvēlēts grifs. Vēsturiski grifs simbolizē Latgali. Uzsverot pilsētas piederību jaunajai Latvijas valstij, uz grifa krūtīm novietots vairodziņš valsts karoga krāsās. Rēzeknes pilsētas jauno ģerboni oficiāli apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī.
Heraldiskās komitejas vēstule Rēzeknes pilsētas valdei par izmaiņām iesūtītajā ģerboņa projektā.
1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 137. lp.
Rēzeknes pilsētas valdes izstrādātais pilsētas ģerboņa projekts.
1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 138. lp.
Heraldiskās komitejas sēdes protokols. Gala lēmums par Rēzeknes pilsētas ģerboni. Fragments. 1924. gada 5. maijs.
LNA_LVVA, F3723_1_981, 13. lp.
Rēzeknes pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_41, 1., 2. lp.
Pēc Latvijas okupācijas 1925. gadā apstiprināto pilsētas ģerboni vairs nelietoja. Kad Latvijas PSR pilsētas 60. gadu beigās sāka jaunu ģerboņu veidošanu, Rēzekne izstrādāja savu pilsētas simbolu ar konkrētu vēstījumu: Rēzekne ir padomju rūpniecības pilsēta. Ģerbonī tika attēlots zobrats, padomju simboli un izmantotas republikas karoga krāsas.
1970. gadā pieņemtais Rēzeknes pilsētas ģerbonis. Nozīmīte par godu pilsētas 700. gadu jubilejai.
1985. gads.
Rēzeknes ZVA galvenā fondu glabātāja Gunāra Skarbinīka personīgā kolekcija
Vimpelis ar Rēzeknes pilsētas vēsturisko ģerboni.
20. gadsimta 90. gadi.
Rēzeknes ZVA galvenā fondu glabātāja Gunāra Skarbinīka personīgā kolekcija
Nozīmīte ar Rēzeknes pilsētas vēsturisko ģerboni.
20. gadsimta 90. gadi.
Rēzeknes ZVA galvenā fondu glabātāja Gunāra Skarbinīka personīgā kolekcija
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Šošins, G. Senais Rēzeknes ģerbonis. Znamja Truda (Rēzekne), 21.02.1981., 3. lpp.
No mūsu pilsētas vēstures: heraldika. Zilā laukā – zelta grifs. Darba Karogs (Rēzekne), 08.04.1989., 3. lpp.