Piltene

Piltene ir viena no vecākajām Kurzemes pilsētām, kas sāka veidoties jau Livonijas periodā un ilgstoši bija Kurzemes bīskapijas centrs. Ir saglabājušās liecības par diviem dažādiem, paralēli lietotiem pilsētas zīmogiem. Par senāko variantu tiek uzskatīts zīmogs, kurā attēlots vairogs, kam augšējā daļā novietotas divas pilsētas mūra daļas, starp tām lode, bet apakšējā daļā divi bīskapa zižļi, sakrustoti Andreja krusta veidā. Otrā zīmogā attēloti trīs torņi.

Tā kā pilsētu ģerboņi bieži veidoti, izmantojot simbolus, kas attēloti pilsētu lietotajos zīmogos, 19. gadsimta sākumā, izstrādājot ģerboņus Kurzemes guberņas pilsētām, Piltenes pilsēta iesniedza informāciju, ka līdz šim pilsēta lietojusi divus dažādus zīmogus. Viens ir vecāks, otrs jaunāks. Par pamatu ģerbonim pilsēta aicināja izmantot senāko variantu ar divām mūra daļām un bīskapa zižļiem. Taču rezultātā pilsētai izveidoja jaunu ģerboni, kurā bija apvienoti simboli no abiem zīmogiem – augšējā daļā sakrustoti bīskapa zižļi un zelta lode, apakšējā daļā trīs torņi. Ģerbonis tika apstiprināts 1846. gada 11. martā. Tomēr saglabājušās liecības, ka pilsēta turpināja izmantot arī zīmogu ar ģerboni, kurā attēloti tikai trīs torņi.

Piltenes pilsētas rātes lakas zīmogs. Pievienots dzimšanas apliecībai. 1743. gads.

LNA_LVVA, F5561_3_65

Piltenes pilsētas zīmogs. 1808. gads.

LNA_LVVA, F652_2_21, 16.lp.

Piltenes ģerboņu zīmējumi. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta. 19. gadsimta 40. gadi.

LNA_LVVA, F1_7_4, 53. lp.

Piltenes pilsētas sarkans vaska zīmogs. Trīs torņi attēloti uz Krievijas impērijas divgalvainā ērgļa krūtīm. 1871. gads.

LNA_LVVA, F652_2_21, 31. lp.

Jauns posms Piltenes ģerboņa attīstībā sākās pēc Latvijas Republikas dibināšanas, kad sāka apspriest Latvijas valsts un pilsētu heraldiskos simbolus. 1921. gadā mākslinieks Ansis Cīrulis piedāvāja atgriezties pie šķietami senākā ģerboņa varianta, kurā ir attēlotas divas mūra daļas un bīskapa zižļi, sakrustoti Andreja krusta veidā. Tomēr šis ģerboņa projekts netika pieņemts.

Piltenes pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis.

20. gadsimta 20. gadu sākums.

LNA_LVVA, F3723_1_982, 17. lp.

Piltenes pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai. Lēmums par esošā ģerboņa saglabāšanu. 1923. gada 4. augustā.

LNA_LVVA, F3723_1_17479, 130. lp.

Piltenes pilsētas zīmoga nospiedums. 1923. gads. LNA_LVVA, F3723_1_17479, 135. lp.

Heraldiskās komitejas vēstule Piltenes pilsētas valdei. Par ģerboņa negrozīšanu un zīmējuma izstrādi. 1923. gada 29. septembris.

LNA_LVVA, F3723_1_17479, 131. lp.

Piltenes pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.

1925. gada 31. oktobris.

LNA_LVVA, F5563_1_36, 1., 2. lp.

Avoti un literatūra:

Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1

Piltenes pilsētas maģistrāts. LVVA, F652

Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723

Pergamenta un papīra dokumenti. LVVA, F5561

Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563

Šnē, S. (2011). Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.–20. gs. (Promocijas darbs). Rīga: Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra.