Ludza
Pilsētas statusu un tiesības Ludza ieguva 1777. gadā, kad tās teritorija atradās Pleskavas guberņas sastāvā. 1781. gadā apstiprināts pilsētas ģerbonis, kas bija veidots pēc vienota standarta visām guberņas pilsētām – vairogs dalīts divās daļās, augšējā daļā novietots Krievijas impērijas divgalvainais ērglis, bet apakšējā daļā jātnieks uz zirga, kas vienā rokā tur zobenu, otrā vairogu. Kā atšķirības zīmi ģerboņos izmantoja dažādas krāsas vairoga apakšējā daļā. Ludzas pilsētas ģerbonī dominēja melnā krāsa.
Pēc Latvijas valsts dibināšanas aktuāls kļuva jautājums par izmantotajiem simboliem, to skaitā pilsētu ģerboņiem. Vairākām pilsētām bija seni, agrāko varu apstiprināti ģerboņi, kas saturēja jaunajai valstij nepiemērotus simbolus. Tāds bija arī Ludzas pilsētas vecais ģerbonis, kurā attēlots Krievijas impērijas divgalvainais ērglis un jātnieks (agrākās Vitebskas guberņas ģerboņa figūra).
Viens no pirmajiem, kas piedāvāja Latvijas pilsētām jaunus ģerboņus, bija mākslinieks un grafiķis Ansis Cīrulis. Viņa veidotie ģerboņi atgādināja nelielus mākslas darbus, taču tie nesaskanēja ar heraldikas likumiem. Interesanti, ka lielākajai daļai pilsētu ģerboņu pamatā bija saglabāti vēsturiskie ģerboņi, pārveidoti un papildināti ar latviskiem elementiem, taču Ludzas pilsētas ģerbonim mākslinieks bija izvēlējies citu risinājumu. Ģerboņa vairogā izmantotas Latvijas karoga pamatkrāsas, bet baltajā svītrā ievietoti četri sarkani ugunskrusti. Mākslinieka A. Cīruļa radītie ģerboņu projekti tika noraidīti, jo nesaskanēja ar heraldikas likumiem.
Heraldiskās komitejas viedoklis bija, ka veco Ludzas pilsētas ģerboni izmantot nav iespējams, tāpēc aicināja pilsētu iesniegt jauna ģerboņa projektu. Nesaņēmusi atbildi, komiteja 1923. gada oktobrī izstrādāja savu ģerboņa projektu: melnā laukumā sarkans pilsētas mūris, virs tā krusteniski sudraba atslēga un sudraba zobens. Pilsētas atbilde nesekoja, tāpēc novembrī ģerboni pieņēma un pagatavoja arī zīmējumu.
Dažas dienas pēc lēmuma pieņemšanas komiteja saņēma ziņu no Ludzas pilsētas valdes, kas informēja, ka nevēlas komitejas piedāvāto ģerboni. Tā vietā pilsētas dome jau bija apstiprinājusi citu ģerboņa projektu. Tomēr Heraldiskā komiteja atzina, ka pilsētas izstrādātais zīmējums nesaskan ar heraldikas likumiem.
Jaunais Ludzas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī. Tajā attēlotais mūris vēstī, ka pilsēta ir bijusi stiprs cietoksnis. Atslēga raksturo Ludzu kā pilsētu uz Latvijas robežas, bet zobens atgādina par senajām cīņām, kas risinājušās tās apkārtnē.
1969. gadā Ludzas rajona darbaļaužu deputātu padome nolēma apstiprināt Ludzas pilsētai jaunu ģerboni. Tajā bija izmantotas Latvijas PSR karoga krāsas, bet vairoga centrā uz ķieģeļa mūra novietots ozols, kas simbolizēja pilsētas seno pagātni un iedzīvotāju stipro raksturu.
Ludzas pilsētas vēsturisko ģerboni atjaunoja 1989. gada 10. oktobrī.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Ludzas rajona padome. RZVA, F526
Ludzas pilsētas dome. RZVA, F596
Šošins, G. Senais Ludzas ģerbonis. Par Komunisma Uzvaru (Ludza), 11.02.1982.