Ludza
Pilsētas statusu un tiesības Ludza ieguva 1777. gadā, kad tās teritorija atradās Pleskavas guberņas sastāvā. 1781. gadā apstiprināts pilsētas ģerbonis, kas bija veidots pēc vienota standarta visām guberņas pilsētām – vairogs dalīts divās daļās, augšējā daļā novietots Krievijas impērijas divgalvainais ērglis, bet apakšējā daļā jātnieks uz zirga, kas vienā rokā tur zobenu, otrā vairogu. Kā atšķirības zīmi ģerboņos izmantoja dažādas krāsas vairoga apakšējā daļā. Ludzas pilsētas ģerbonī dominēja melnā krāsa.
Ludzas pilsētas vecā ģerboņa apraksts un zīmējums. 1923. gada beigas.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 125. lp.
Pēc Latvijas valsts dibināšanas aktuāls kļuva jautājums par izmantotajiem simboliem, to skaitā pilsētu ģerboņiem. Vairākām pilsētām bija seni, agrāko varu apstiprināti ģerboņi, kas saturēja jaunajai valstij nepiemērotus simbolus. Tāds bija arī Ludzas pilsētas vecais ģerbonis, kurā attēlots Krievijas impērijas divgalvainais ērglis un jātnieks (agrākās Vitebskas guberņas ģerboņa figūra).
Viens no pirmajiem, kas piedāvāja Latvijas pilsētām jaunus ģerboņus, bija mākslinieks un grafiķis Ansis Cīrulis. Viņa veidotie ģerboņi atgādināja nelielus mākslas darbus, taču tie nesaskanēja ar heraldikas likumiem. Interesanti, ka lielākajai daļai pilsētu ģerboņu pamatā bija saglabāti vēsturiskie ģerboņi, pārveidoti un papildināti ar latviskiem elementiem, taču Ludzas pilsētas ģerbonim mākslinieks bija izvēlējies citu risinājumu. Ģerboņa vairogā izmantotas Latvijas karoga pamatkrāsas, bet baltajā svītrā ievietoti četri sarkani ugunskrusti. Mākslinieka A. Cīruļa radītie ģerboņu projekti tika noraidīti, jo nesaskanēja ar heraldikas likumiem.
Ludzas pilsētas ģerboņa mets. Mākslinieks Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 16. lp.
Heraldiskās komitejas viedoklis bija, ka veco Ludzas pilsētas ģerboni izmantot nav iespējams, tāpēc aicināja pilsētu iesniegt jauna ģerboņa projektu. Nesaņēmusi atbildi, komiteja 1923. gada oktobrī izstrādāja savu ģerboņa projektu: melnā laukumā sarkans pilsētas mūris, virs tā krusteniski sudraba atslēga un sudraba zobens. Pilsētas atbilde nesekoja, tāpēc novembrī ģerboni pieņēma un pagatavoja arī zīmējumu.
Ludzas pilsētas ģerboņa mets. Autors nav zināms. 20. gadsimta 20. gadu sākums. LNA_LVVA, F3723_1_982, 30. lp.
Pilsētas veco ģerboni saglabāt nav iespējams. Heraldiskās komitejas vēstule Ludzas pilsētas valdei. 1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 121. lp.
Ludzas pilsētas jaunā ģerboņa projekts. Heraldiskās komitejas vēstule Ludzas pilsētas valdei. 1923. gada 15. oktobris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 122. lp.
Dažas dienas pēc lēmuma pieņemšanas komiteja saņēma ziņu no Ludzas pilsētas valdes, kas informēja, ka nevēlas komitejas piedāvāto ģerboni. Tā vietā pilsētas dome jau bija apstiprinājusi citu ģerboņa projektu. Tomēr Heraldiskā komiteja atzina, ka pilsētas izstrādātais zīmējums nesaskan ar heraldikas likumiem.
Ludzas pilsētas nepieņem jauno ģerboņa projektu. Ludzas pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai. 1923. gada 7. novembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 124. lp.
Ludzas pilsētas izstrādātais ģerboņa projekts, pieņemts domes sēdē 1923. gada 29. decembrī.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 126. lp.
Pilsētas valdes sēdē pieņemts ģerboņa projekts. Ludzas pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai.
1924. gada 3. janvāris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 127. lp.
Iesniegtais ģerboņa projekts netiek pieņemts. Heraldiskās komitejas vēstule Ludzas pilsētas valdei.
1924. gada 11. janvāris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 128. lp.
Jaunais Ludzas pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī. Tajā attēlotais mūris vēstī, ka pilsēta ir bijusi stiprs cietoksnis. Atslēga raksturo Ludzu kā pilsētu uz Latvijas robežas, bet zobens atgādina par senajām cīņām, kas risinājušās tās apkārtnē.
Ludzas pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_32, 1., 2. lp.
1969. gadā Ludzas rajona darbaļaužu deputātu padome nolēma apstiprināt Ludzas pilsētai jaunu ģerboni. Tajā bija izmantotas Latvijas PSR karoga krāsas, bet vairoga centrā uz ķieģeļa mūra novietots ozols, kas simbolizēja pilsētas seno pagātni un iedzīvotāju stipro raksturu.
Ludzas pilsētas jaunā ģerboņa apraksts. 1969. gada 26.jūnijs.
LNA_RZVA, F526_1_209, 96a. lp.
Ludzas pilsētas vēsturisko ģerboni atjaunoja 1989. gada 10. oktobrī.
Ludzas pilsētas jaunā ģerboņa apraksts. 1969. gada 26.jūnijs.
LNA_RZVA, F526_1_209, 96a. lp.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Ludzas rajona padome. RZVA, F526
Ludzas pilsētas dome. RZVA, F596
Šošins, G. Senais Ludzas ģerbonis. Par Komunisma Uzvaru (Ludza), 11.02.1982.