Limbaži
Limbaži ir sena Vidzemes pilsēta, kas pilsētas statusu ieguva jau Livonijas periodā. Līdz 16. gadsimta sākumam Limbažu zīmogā bija attēlots svētais Laurencijs ar Evaņģēliju vienā un restēm otrā rokā.
Bet, sākot ar 16. gadsimtu, Limbažiem parādās cits zīmogs, kurā attēlots pilsētas mūris ar diviem torņiem un paceltiem vārtiem. Vārtos novietot lauvas galva, virs mūra Andreja krusta veidā salikti bīskapa zizlis un krusta spieķis. Virs bīskapa atribūtiem novietota bīskapa galva. Šī simbolika vēlāk apstiprināta arī pilsētas ģerbonim. Limbaži ilgi bija Rīgas arhibīskapa rezidence un tai bija cieša saikne ar Rīgas pilsētu, tāpēc Limbažu pilsētas heraldiskās simbolikas maiņa, iespējams, norāda uz politiskās varas maiņu vai Rīgas ietekmes palielināšanos un vēlmi akcentēt abu pilsētu ciešo politisko un saimniecisko saikni.
Limbažu pilsētas ģerboņa zīmējums un apraksts. 1821. gads.
LNA_LVVA, F6810_1_39, 1. lp. o. p.
Limbažu pilsētas ģerboņa projekta mets. Mākslinieks Ansis Cīrulis.
20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 15. lp.
Pirmajos gados pēc Latvijas Republikas dibināšanas aktuāls kļuva jautājums par Latvijas pilsētu izmantoto simboliku. Lielai daļai bija ģerboņi, kas veidojušies senāk, tāpēc tajos bija ietverta agrāko varu simbolika. Šī iemesla dēļ 1923. gadā izveidoja Heraldisko komiteju, kas bija atbildīga par dažādiem ģerboņu jautājumiem. Jau pirmajā Heraldiskās komitejas sēdē apsprieda vairāku pilsētu vēsturiskos ģerboņus. Limbažu pilsētas ģerboņa jautājumā Heraldiskās komitejas un pilsētas viedoklis bija vienāds – iespējams saglabāt esošo pilsētas ģerboni, izņemot bīskapa galvu.
Heraldiskās komitejas lēmums par Limbažu pilsētas ģerboni. 1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 117. lp.
Limbažu pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai. 1923. gada 3. oktobris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 118. lp.
Limbažu pilsētas ģerbonis pilsētas valdes zīmogā.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 119. lp.
Limbažu pilsētas ģerboni oficiāli apstiprināja ar Valsts prezidenta lēmumu 1925. gada 31. oktobrī, un pilsēta to lietoja līdz pat 1940. gadam.
Limbažu pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_31, 1., 2. lp.
Padomju periodā Limbaži jaunu pilsētas ģerboni ieguva 1970. gadā. Tas bija veidots, balstoties uz vēsturisko ģerboni un uzsverot pilsētas gadsimtiem seno vēsturi, taču sekojot padomju ideoloģijas prasībām. Jaunajā ģerboņa dizainā tika saglabāts centrālais vecā ģerboņa elements – pilsētas mūris ar torņiem – un uzsvērta pilsētas vēsturiskā saistība ar jūru, iekrāsojot ģerboņa apakšējo daļu zilā krāsā. Interesanti, ka 1969. gadā izstrādātajā projektā, kas iesniegts apstiprināšanai ģerboņu projektu iepriekšējās izskatīšanas republikāniskajā komisijā, pilsēta vēlējās ģerboņa apakšā zilos un baltos viļņos ievietot arī sudraba reņģi.
Limbažu pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par Limbažu pilsētas ģerboņa un maketa apstiprināšanu.
1969. gada 24. decembris.
LNA_VAZVA, F699_1_479, 282. lp.
Limbažu pilsētas ģerboņa projekts. 1969. gada 24. decembris.
LNA_VAZVA, F699_1_479, 283. lp.
Limbažu pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par Limbažu pilsētas ģerboņa maketa un apraksta apstiprināšanu.
1970. gada 25. maijs.
LNA_VAZVA, F699_1_507, 73. lp.
Limbažu rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par Limbažu pilsētas ģerboņa maketa un apraksta apstiprināšanu. 970. gada 25. maijs.
LNA_VAZVA, F693_1_1671, 64. lp.
Limbažu rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas apstiprinātais Limbažu pilsētas ģerboņa apraksts. 1970. gada 25. maijs.
LNA_VAZVA, F693_1_1671, 65. lp.
1989. gada 22. jūnijā Limbažu rajona tautas deputātu padome pieņēma lēmumu, ka jāatjauno 1925. gadā apstiprinātais pilsētas ģerbonis, bet jāizstrādā jauns zīmējums.
Limbažu rajona Tautas deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par Limbažu pilsētas vēsturiskā ģerboņa atjaunošanu. 1989. gada 22. jūnijs.
LNA_VAZVA, F693_1_1207, 16. lp.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Oto Vilhelms Hūns, ārsts, novadpētnieks. LVVA, F6810
Limbažu rajona padome. VAZVA, F693
Limbažu pilsētas dome. Limbažu rajons. VAZVA, F699
Sosins, G. Limbaži un heraldika. Progress (Limbaži), 17.01.1981., 3. lpp.
Dumpe, A. Limbaži – zināmie un svešie. Pilsētas atšķirības zīme. Progress (Limbaži), 21.02.1989., 3. lpp.
Vijups, A. Limbažu vēsturiskais ģerbonis. Auseklis, 18.01.1991.