1917. gadā Kandavas miestam piešķīra pilsētas statusu, un saskaņā ar 1923. gada likumu “Par pašvaldību iestāžu ģerboņiem” katrai pilsētai bija nepieciešams savs, unikāls ģerbonis. Kandavas pilsētas jaunais ģerbonis tika apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.
No agrākiem periodiem nebija saglabājušās liecības par Kandavai piešķirtu simbolu, tādēļ pilsētas valde līdz tam bija lietojusi Kurzemes guberņas ģerboni. Pēc pilsētas valdes lūguma ģerboņa projektu izstrādāja Heraldiskā komiteja.
Kandavu jau izsenis ir ieskāvuši ozoli, un latviešu kultūrā ozolam vienmēr ir bijusi īpaša vieta un spēcīga simboliska nozīme kā gudrības un spēka iemiesojumam. Heraldiskā komiteja nolēma ģerbonī attēlot zaļu ozola zaru, tā cildinot pilsētai raksturīgo ainavu un apkārtnes dabu. Gala rezultātā Kandavas pilsētas ģerbonī redzam zaļu ozola zaru ar zaļām lapām un zelta zīlēm.
Šo ģerboni Kandava lietoja līdz 1940. gadam, bet atsāka lietot pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Atjaunojot pilsētas vēsturisko simbolu, precizēja ģerboņa aprakstu – zaļš ozola zars ar trim lapām un trim zelta zīlēm.
Ozolzīles ir kļuvušas par pilsētas atšķirības un identitātes zīmi, tāpēc tās mūsdienās sastopamas dažādos vides objektos un vietu nosaukumos. Iecienīts dzēriens Kandavā ir ozolzīļu kafija, kuras īpašā recepte atrasta senā latviešu pavārgrāmatā.