Jūrmala
1925. gadā pilsētai ar nosaukumu Rīgas Jūrmala tika piešķirts ģerbonis, kurā attēlota pār jūru lidojoša sudraba kaija. Pilsēta tika izveidota 1920. gadā, apvienojot vairākus tā sauktos peldu miestus. Lai gan Rīgas Jūrmalai pilsētas statusu 1945. gadā atņēma, bet 1959. gadā izveidoja jaunu kūrortpilsētu, šoreiz ar nosaukumu Jūrmala, vēsturiskais Rīgas Jūrmalas ģerbonis dažādu apstākļu dēļ ir saglabājies līdz pat mūsdienām un ir kļuvis par Jūrmalas simbolu.
Kad Latvijas pilsētām sāka veidot ģerboņus, Heraldiskajai komitejai ģerboņa projektu iesniedza arī Rīgas Jūrmalas pilsētas valde. Projektā tika norādīts, ka ģerbonī būtu jāattēlo jūra, saule un priedes. Heraldiskā komiteja izstrādāja ģerboni, kurā ietverti galvenie piejūras pilsētu raksturojošie elementi. Rīgas Jūrmalas ģerboņa vairogs ir dalīts divās daļās, lai augšējā varētu novietot lidojošu sudraba kaiju, bet apakšējā attēlot jūras viļņus. Gala variantā virs kaijas ir novietotas arī trīs zelta zvaigznes, simbolizējot pilsētas piederību trim vēsturiskajiem Latvijas novadiem. Ģerboni apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī, un pilsēta to lietoja līdz pat 1940. gadam.
Kad 1959. gadā izveidoja jaunu pilsētu Jūrmalu, par vēsturisko ģerboni, šķiet, bija aizmirsts. Pēc gandrīz desmit gadiem pilsētas izpildkomiteja apstiprināja jaunu, padomju ideoloģijai piemērotāku ģerboni, kurā ir saglabāta kaija, bet piederību padomju valstij simbolizēja viena zvaigzne.
Sākoties atmodas procesiem, atjaunojās interese par Latvijas valsts vēsturiskajiem simboliem, to skaitā arī ģerboņiem. Daudzas Latvijas pilsētas 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā pieņēma lēmumu atjaunot pilsētu vēsturiskos ģerboņus, kas bija apstiprināti 1925. gadā. Tā kā Jūrmala bija veidojusies, apvienojot trīs atsevišķas pilsētas, kam visām starpkaru periodā bija bijuši savi ģerboņi, nebija skaidrs, kādu ģerboni Jūrmalai izvēlēties. Dominēja divi viedokļi – atjaunot vēsturisko Rīgas Jūrmalas ģerboni vai izveidot pilnīgi jaunu. Tomēr gala rezultātā 1990. gada martā pieņemts lēmums atzīt un atjaunot visu agrāko pilsētu – Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru – vēsturiskos ģerboņus, bet par vienojošo tika izraudzīts Rīgas Jūrmalai piešķirtais.
Jūrmalas pilsētas ģerboņa apraksts. Jūrmalas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitējas lēmuma Nr. 327 “Par Jūrmalas pilsētas ģerboni” pielikums. 1968. gada 2. decembris.
LNA_LVA, F1500_1_478, 56. lp.
Pilsētas ģerboņa projekts. Jūrmalas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitējas lēmuma Nr. 327 “Par Jūrmalas pilsētas ģerboni” pielikums. 1968. gads.
LNA_LVA, F1500_1_478, 57. lp.
Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmums “Par Jūrmalas pilsētas ģerboni un karogu”, 15. sasaukuma 3. sesija. 1990. gada 29. marts.
LNA_LVA, F1500_1_1634, 89. lp.
Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes lēmuma “Par Jūrmalas pilsētas ģerboni un karogu” pielikums “Nolikums par Jūrmalas pilsētas ģerboni”. 1990. gada 29. marts.
LNA_LVA, F1500_1_1634, 90. lp.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Jūrmalas pilsētas Tautas deputātu padomes valde. LVA, F1500
Apvienotais arhīva fonds LVKFFDA. KFFDA, F1
Sarma, I. Par Jūrmalas ģerboņiem. Jūrmala, 06.10.1988., 5. lpp.
Lukša, A. Par Jūrmalas pilsētas ģerboni un karogu. Jūrmala, 19.10.1989., 6. lpp.