Jelgava
Liecības par Jelgavas pilsētas ģerboni saglabājušās kopš 16. gadsimta beigām, kad apdzīvotajai vietai piešķīra pilsētas tiesības, tomēr oficiāls ģerboņa apraksts vai zīmējums no šī laika perioda nav saglabājies. Zināms, ka ģerbonī bija attēlota kronēta aļņa galva, kam uz kakla novietoti Kurzemes hercoga un Polijas karaļa simboli. Vēlāk šos elementus ievietoja mazākā vairogā, un izmaiņas tajā norādīja uz varas pārmaiņām, piemēram, pēc valdošās dinastijas maiņas. Ģerboņa pamatfigūra ir aizgūta no Kurzemes hercoga ģerboņa, kas tajā simbolizē Zemgali. Alnis Latvijas pilsētu heraldikā ir sastopams tikai vienreiz un bieži Jelgavas ģerboņa zīmējumos vai aprakstos tiek jaukts ar briedi.
Kurzemes hercoga Gotharda ģerbonis. Ģerbonī lauva simbolizē Kurzemi, bet alnis – Zemgali. Vidusvairogā ir redzams no Ketleru dzimtas ģerboņa aizgūtais katla kāsi, kas ietver ar kroni pārsegtu monogrammu “SA” – Polijas karaļa Sigismunda II Augusta iniciāļi. Zīmējums no Kurzemes hercogistes baznīcas likumu krājuma, 1570. gads.
LNA_LVVA, F4038_2_930, 4.a. lp.
Kurzemes hercogistes ģerbonis. Zīmējums no Johana Hieronima Rēršeida piemiņas albuma, 1596. gads. Ģerboni 1579. gadā apstiprināja Polijas karalis Stefans Batorijs, tāpēc to papildina figūra no karaļa ģerboņa – vilka žoklis.
LNA_LVVA, F5759_2_1403, 2. lp.
Jelgavas pilsētas zaļš lakas zīmogs. Vidusvairogā attēlots Ketleru dinastijas ģerbonis. Zīmogs pievienots pirkšanas–pārdošanas līgumam. 1718. gada 18. jūlijs.
LNA_LVVA, F5561_2_73
Jelgavas pilsētas rātes zīmogs. Vidusvairogā attēlots Bīronu dinastijas ģerbonis. Zīmogs pievienots Vilhelma Ferdinanda Knopfa dzimšanas apliecībai. 1739. gada 20. augusts.
LNA_LVVA, F5561_3_51
Jelgavas pilsētas lielais zaļas lakas zīmogs. Vairogs no aļņa krūtīm noņemts. Zīmogs pievienots gruntsgabala pirkšanas–pārdošanas līgumam. 1742. gada 25. septembris.
LNA_LVVA, F5561_2_74
Jauns posms Jelgavas ģerboņa attēlojumā sākās pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai, kad uz aļņa krūtīm novietoja impērijas simbolu – divgalvainu ērgli. Interesanti, ka, apstiprinot ģerboņus visām Kurzemes guberņas pilsētām 19. gs. 40. gados, Jelgavas pilsētai apstiprināja senāko jeb Ketleru dinastijas laika ģerboni. Lēmums ir neprasts, jo no ģerboņa bija izņemti Krievijas impērijas simboli. Ģerboņa aprakstu un zīmējumu oficiāli apstiprināja 1846. gada 11. martā.
Jelgavas pilsētas ģerboņa vēsturiskais apraksts. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta. Fragments. 19. gadsimta 40. gadi.
LNA_LVVA, F1_7_4, 55. lp.
Jelgavas pilsētas ģerboņa zīmējums. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta.
19. gadsimta 40. gadi.
LNA_LVVA, F1_7_4, 53. lp.
Pēc Latvijas valsts dibināšanas Jelgavas ģerboņa attēlošanas principi nemainījās – ģerboņa vidusvairogā ar Jelgavas pilsētas domes 1921. gada 11. novembra lēmumu ievietoja jaunās valsts simbolus (burts “L” ar trim zvaigznēm un sauli). Arī šoreiz ģerbonī attēlotais dzīvnieks ir nosaukts par briedi. Mākslinieka Anša Cīruļa piedāvātajā ģerboņa projektā uz aļņa krūtīm ir novietots sākotnējais valsts ģerbonis ar tā saukto saules motīvu.
Jelgavas pilsētas domes 1921. gada 11. novembra sēdes protokols. Par pilsētas ģerboņa dizainu.
Noraksts. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 83. lp.
Jelgavas pilsētas zīmoga nospiedums. Zīmogā redzams 1921. gada 11. novembrī pieņemtais pilsētas ģerbonis. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 81. lp.
Jelgavas pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 12. lp.
Arī Heraldiskā komiteja 1923. gadā, izskatot Jelgavas pilsētas ģerboņa projektu, apstiprināja ideju par ģerboņa saglabāšanu esošajā izskatā, vidusvairogā ievietojot Latvijas valsts mazo ģerboni. Tomēr gan komitejas protokolos, gan ģerboņa aprakstā dzīvnieks nosaukts par briedi. Oficiālais, bet kļūdainais apraksts apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, bet izlabots 30. gadu beigās.
Heraldiskās komitejas vēstule Jelgavas pilsētas valdei par pieņemto ģerboņa projektu. 1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 88. lp.
Jelgavas pilsētas valdes sēdes protokols par ģerboņa projekta apspriešanu un apstiprināšanu. 1923. gada 17. oktobris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 85. lp.
Jelgavas pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_20, 1., 2. lp.
20. gadsimta 60. gadu beigās Jelgavas pilsētai bija izstrādāts un apstiprināts jauns pilsētas ģerbonis, kas apvienoja vēsturiskos un padomju simbolus. 1967. gada 27. decembrī apstiprināts apraksts: uz sarkana fona aļņa galva, uz aļņa krūtīm vairodziņš Latvijas PSR karoga krāsās un gada skaitlis “1265”. Šo projektu pilsēta iesniedza arī ģerboņu projektu iepriekšējās izskatīšanas republikāniskajai komisijai, kas nolēma projektu pārstrādāt. Pārveidotais ģerbonis apstiprināts 1970. gada 20. maijā.
Jelgavas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1967. gada 27. decembra lēmums Nr. 290 “Par Jelgavas pilsētas ģerboņa apstiprināšanu”.
LNA_ZRA, F116_1_401, 20. lp.
Jelgavas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas vēstule LPSR Pilsētu ģerboņu projektu iepriekšējas izskatīšanas komisijas priekšsēdētājam V. Krūmiņam par Jelgavas pilsētas ģerboņa projektu.
1968. gada 12. septembris.
LNA_LVA, F270_3_4146, 22. lp.
Jelgavas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1970. gada 20. maija lēmums Nr. 113 “Par Latvijas PSR Jelgavas pilsētas ģerboņa apstiprināšanu”.
LNA_ZRA, F116_1_473, 12. lp.
Jelgavas pilsētas ģerboņa apraksts. 1970. gada 27. maijs.
LNA_ZRA, F116_1_473, 13. lp. o. p.
Jelgavas pilsētas ģerboņa krāsu zīmējums. 1970. gada 27. maijs.
LNA_ZRA, F116_1_473, 13a. lp.
1989. gadā Jelgavas pilsētas dome pieņēma interesantu lēmumu atjaunot Jelgavas pilsētas ģerboni, kas apstiprināts 16. gadsimta beigās, proti, ar Kurzemes hercoga un Polijas karaļa simboliem. Gadu vēlāk lēmums mainīts, un Jelgavas pilsēta atjaunoja 1925. gadā pieņemto ģerboni. Mūsdienās Jelgava ir tikai viena no divām Latvijas pilsētām, kam ir apstiprināts arī lielais ģerbonis ar vairoga turētājiem.
Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes 19. sasaukuma 10. sesijas 1989. gada 21. septembra lēmums “Par Jelgavas pilsētas vēsturiskā ģerboņa atjaunošanu”.
LNA_ZRA, F116_7_1914, 61. lp.
Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes 20. sasaukuma 2. sesijas 1990. gada 22. februāra lēmums “Par Jelgavas pilsētas vēsturiskā ģerboņa atjaunošanu”.
LNA_ZRA, F116_7_2085, 15.lp.
Avoti un literatūra:
Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība. LVVA, F4038
Pergamenta un papīra dokumenti. LVVA, F5561
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Kurzemes provinces muzejs. LVVA, F5759
Latvijas PSR Ministru Padome, Latvijas Republikas Ministru Padome. LVA, F270
Jelgavas pilsētas dome. ZRA, F116
Šnē, S. (2011). Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.–20. gs. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra.
Leitāns, M. Jelgava, pilsētas tiesības, ģerbonis. Darba Uzvara (Jelgava), 21.05.1968. 2. lpp.
Grase, G. Pilsētas ģerbonis (tiešsaistes resurss). Pieejams: https://www.jelgava.lv/pilseta/par–jelgavu/simbolika/pilsetas-gerbonis/ [skatīts 14.08.2025.]
Grase, G. Gandrīz simts gadus Jelgavas ģerboni rotāja briedis… (tiešsaistes resurss). Pieejams: https://jvmm.lv/lasitava/gandriz-simts-gadus-jelgavas-gerboni-rotaja-briedis/ [skatīts 14.08.2025.]