Jēkabpils
Jēkabpilij pilsētas tiesības 1670. gadā piešķīra Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs (Jakob Kettler; 1610–1682). Kopš šī laika pilsētas zīmogā attēlots zem egles pa labi soļojošs lūsis. Izvēlētais simbols saistīts ar leģendu, ka pilsētas apkārtnes mežos hercogs Jēkabs ir nomedījis šo dzīvnieku, kas, iespējams, oriģināli bijusi melna lapsa, bet pārrakstīšanās dēļ tapa par lūsi. Arī nākamajos gadsimtos šis pilsētas simbols saglabājies nemainīts un liecības par to redzamas pilsētas zīmogos. Krievijas impērijas laikā Kurzemes guberņas pilsētām, to skaitā Jēkabpilij, izstrādāja ģerboņa aprakstus un zīmējumus, kas apstiprināti 1846. gadā.
Jēkabpils pilsētas ģerboņa zīmējums. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta.
19. gadsimta 40. gadi.
LNA_LVVA, F1_7_4, 53. lp.
Jēkabpils pilsētas ģerboņa apraksts. 19. gadsimta 40. gadi.
LNA_LVVA, F1_7_4, 56. lp. o. p.
Jēkabpils pilsētas zīmoga zīmējums. Autors nav zināms. 1821. gads.
LNA_LVVA, F6810_1_73, 1. lp.
Sekojot senajai tradīcijai, arī pēc Latvijas Republikas dibināšanas Jēkabpils pilsēta saglabāja vēsturisko ģerboni. Jau pirmajā Heraldiskās komitejas sēdē 1923. gadā pieņemts lēmums Jēkabpils pilsētas ģerboni apstiprināt nemainītā veidā. Ģerboni oficiāli apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī ar Valsts prezidenta Jāņa Čakstes lēmumu.
Jēkabpils pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 11. lp.
Heraldiskās komitejas vēstule Jēkabpils pilsētas valdei par ģerboņa apstiprināšanu. 1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 76. lp.
Jēkabpils pilsētas valdes zīmoga nospiedums. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 78. lp.
Jēkabpils pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_19, 1., 2. lp.
Pēc 1940. gada starpkaru periodā pieņemtos pilsētu ģerboņus un citus neatkarīgās Latvijas simbolus vairs neizmantoja. 1970. gadā Jēkabpilij izstrādāja jaunu ģerboni, kas veidots atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām. Tā kā 1964. gadā Jēkabpilij pievienoja Krustpils pilsētu, tad jaunajā ģerbonī simboliski attēlota šī apvienošana, kā arī iekļautas norādes uz vēstures notikumiem un jaunajām aktivitātēm pilsētā.
Jēkabpils pilsētas ģerboņa projekts. 1968. gada 24. oktobris.
LNA_JEZVA, F510_1_218, 175. lp.
Jēkabpils pilsētas ģerboņa apraksts. Jēkabpils pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums Nr. 32 “Par Jēkabpils pilsētas ģerboņa projekta pieņemšanu”. 1970. gada 18. jūnijs.
LNA_JEZVA, F400_1_294, 100. lp.
Jēkabpils pilsētas ģerboņa apraksts. Pielikums pie Jēkabpils rajona Darbaļaužu deputātu padomes lēmums Nr. 2 “Par Jēkabpils pilsētas ģerboņa un tā apraksta apstiprināšanu”. 1970. gada 25. jūnijs.
LNA_JEZVA, F510_1_153, 42. lp.
Vēsturisko ģerboni Jēkabpils atguva Trešās atmodas laikā, kad daudzas Latvijas pilsētas pieņēma lēmumus par starpkaru periodā apstiprināto ģerboņu atjaunošanu.
Jēkabpils pilsētas Tautas deputātu padomes 1990. gada 3. aprīļa lēmums Nr. 2/2-6 “Par Jēkabpils pilsētas ģerboni.”
LNA_JEZVA, F510_1_1361, 56. lp.
Mūsdienās Jēkabpils pilsētas ģerbonī attēlotais lūsis ir plaši pazīstams pilsētas simbols un sastopams arī pilsētvidē – 2019. gadā atklāta skulptūra, kas veidota stilizēta Jēkabpils ģerboņa formā.
Avoti un literatūra:
Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Oto Vilhelms Hūns, ārsts, novadpētnieks. LVVA, F6810
Jēkabpils pilsētas dome. JEZVA, F400
Jēkabpils rajona padome. JEZVA, F510
Jēkabpils pilsētas ģerboņa apraksts. Padomju Daugava (Jēkabpils), 30.06.1970., 1. lpp.