Jaunjelgava
Jaunjelgavas pilsētas attīstība aizsākās 16. gadsimta beigās, kad Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs (Friedrich von Kettler; 1569–1642) apdzīvotai vietai, ko toreiz dēvēja par Jaunpilsētu (vācu Neustadt), piešķīra miesta tiesības. Jauns posms pilsētas vēsturē sākas pēc Polijas–Zviedrijas kara. Hercogiene Elizabete Magdalēna (Elisabeth Magdalena von Pommern; 1580–1649) par godu savam mirušajam vīram nolēma karā izpostīto pilsētu atjaunot un pārdēvēt par Fridrihštati. Pilsētai piešķīra arī ģerboni, kurā attēlots grifs, kas aizgūts no hercogienes dzimtas ģerboņa. Arī pēc teritorijas iekļaušanas Kurzemes guberņas sastāvā, Jaunjelgavas pilsētas ģerbonis palika nemainīts.
Frīdrihštates (tagad Jaunjelgava) ģerboņa zīmējums. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta.
19. gadsimta 40.gadi.
LNA_LVVA, F1_7_4, 53. lp.
Nākamais ģerboņa attīstības posms sākas pēc Latvijas valsts dibināšanas, tomēr arī tad pilsēta saglabāja ģerboņa pamata figūru – uz pakaļkājām stāvošu grifu. Jau 1921. gadā mākslinieks Ansis Cīrulis izstrādāja vairāku Latvijas seno pilsētu ģerboņus, pārsvarā pārveidojot un pielāgojot tos jaunajam laikmetam.
Jaunjelgavas pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 10. lp.
Centralizēta Latvijas pilsētu ģerboņu apstiprināšana sākās 1923. gadā līdz ar Heraldiskās komitejas izveidošanu. 1923. gada 19. jūnijā komiteja izlēma saglabāt esošo Jaunjelgavas pilsētas ģerboni, izņemot kroni. Sākotnēji pilsētas ģerbonī attēlotais grifs bija nodēvēts par lauvu, bet kļūdu ātri izlaboja. Jaunjelgavas pilsētas jaunais ģerbonis oficiāli apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī, un pilsēta to lietoja līdz valsts okupācijai.
Heraldiskās komitejas sēdes protokols. Fragments. 1923. gada 19. jūnijs.
LNA_LVVA, F3723_1_981, 2. lp. o. p.
Heraldiskās komitejas vēstule Jaunjelgavas pilsētas valdei. 1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 72. lp.
Jaunjelgavas pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai par ģerboņa projektu. 1923. gada oktobris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 73. lp.
Jaunjelgavas pilsētas valdes zīmoga nospiedums ar pilsētas veco ģerboni. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 74. lp.
Jaunjelgavas pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_18, 1., 2. lp.
Par pilsētas ģerboņa atjaunošanu Stučkas (tagad Aizkraukles) rajona tautas deputātu padome pieņēma lēmumu 1989. gada 27. septembrī. Jau gadu iepriekš bija izveidota Heraldikas komisija, kas koordinēja Latvijas valsts un pašvaldību ģerboņu atjaunošanu. Zīmīgi, ka sākotnēji rajona deputātu padomes lēmumā Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskajā ģerbonī attēlotais dzīvnieks nosaukts par spārnotu lauvu, atkārtojot Heraldiskās komitejas pieļauto kļūdu 1923. gadā.
Stučkas rajona Tautas deputātu padomes izpildu komitejas 1989. gada 29. marta lēmums Nr. 37 “Par Stučkas rajona pilsētu un apdzīvoto vietu vēsturisko ģerboņu atjaunošanu”.
LNA_JEZVA, F610_1_798, 171. lp.
Stučkas rajona Tautas deputātu padomes 1989. gada 27. septembra 10. sasaukuma 9. sesijas lēmums “Par Stučkas rajona pilsētu ģerboņu apstiprināšanu.”
LNA_JEZVA, F610_1_785, 166. lp.
Avoti un literatūra:
Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Aizkraukles rajona padome. JEZVA, F610
Šnē, S. (2011). Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.–20. gs. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra.