Grobiņa

Grobiņa ir bagāta ar dažādu laiku vēstures un kultūras liecībām, un neatņemama pilsētas vēstures daļa ir tās ģerbonis, kura stāsts aizsākās pirms vairākiem gadsimtiem.

1697. gada 2. maijā Kurzemes un Zemgales hercogs Frīdrihs Kazimirs (Friedrich II Kasimir Kettler; 1650–1698) pilsētai piešķīra zīmogu, un attēls uz tā sakrīt ar vēlākajiem ģerboņa attēliem – dzērve, kas stāv uz vienas kājas, paceltajā kājā turot akmeni. Ja dzērve iemieg, tad akmens izkrīt un putns pamostas. Šādā veidā tiek simbolizēta modrība. Senākie pilsētas ģerboņa attēlojumi redzami zīmogos, kas pievienoti pilsētas izsniegtajiem dokumentiem.

Grobiņas pilsētas zīmogs. Pievienots Vilhelma Borishofa dzimšanas apliecībai. 1744. gada 18. augusts.

LNA_LVVA, F5561_3_71

Nākamajos gadsimtos Grobiņa piedzīvoja dažādas pārmaiņas, taču dzērve tās ģerbonī saglabājās. Arī Krievijas impērijas laikā 1846. gada 11. martā Grobiņai līdz ar citām Kurzemes guberņas pilsētām oficiāli apstiprināja ģerboni, kura attēlojums sakrīt ar agrākajiem pilsētas zīmogiem.

Grobiņas pilsētas ģerboņa zīmējums. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta. 19. gadsimta 40. gadi.

LNA_LVVA, F1_7_4, 53. lp.

Grobiņas pilsētas ģerboņa vēsture un apraksts. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta. 19. gadsimta 40. gadi.

LNA_LVVA, F1_7_4, 56. lp.

Grobiņas pilsētas ģerboņa zīmējums. 1821. gads.

LNA_LVVA, F6810_1_70, 1. lp.

Grobiņas pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis.

20. gadsimta 20. gadu sākums.

LNA_LVVA, F3723_1_982, 9. lp.

Pēc Latvijas Republikas dibināšanas Grobiņas pilsētas ģerboni izvērtēja Heraldiskā komiteja, kas 1923. gada 24. septembrī pieņēma lēmumu saglabāt ģerboņa vēsturisko izskatu. Lai gan sākotnēji bija doma mainīt ģerbonī izmantotās krāsas, tomēr, ņemot vērā pilsētas vēlēšanos, tas netika darīts. Oficiāli pilsētas ģerboni Valsts prezidents apstiprināja 1925. gada 31. oktobrī.

Grobiņas pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai par pilsētas ģerboņa saglabāšanu.

1923. gada 12. jūlijs.

LNA_LVVA, F3723_1_17479, 58. lp.

Par izmaiņām Grobiņas pilsētas ģerbonī. Heraldiskās komitejas sēdes protokols. 1923. gada 19. jūnijs. Fragments.

LNA_LVVA, F3723_1_981, 2. lp. o. p.

Grobiņas pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums. 1925. gada 31. oktobris.

LNA_LVVA, F5563_1_15, 1., 2. lp.

Liecības par Grobiņas pilsētas ģerboni padomju laikā ir skopas. Tā kā padomju ideoloģijai ģerboņi bija nepieņemami un plašāka to izmantošana atsākās vien 20. gadsimta 60. gadu beigās, iespējams, ka Grobiņai padomju periodā nebija sava unikāla pilsētas simbola. 1989. gada 31. marta Liepājas rajona tautas deputātu padomes lēmumā par Aizputes ģerboņa atjaunošanu norādīts, ka Grobiņas pilsētas ģerbonis ir saglabājies nemainīts, un drīz pēc tam oficiālai lietošanai atjaunoja pilsētas vēsturisko ģerboni.

Grobiņas pilsētas vēsturiskais ģerbonis saglabājies neizmainīts. Liepājas rajona Tautas deputātu padomes lēmums par Aizputes pilsētas ģerboņa atjaunošanu. 1989. gada 31. marts.

LNA_LZVA, F454_7_509, 62. lp.

Avoti un literatūra:

Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1

Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723

Pergamenta un papīra dokumenti. LVVA, F5561

Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563

Oto Vilhelms Hūns, ārsts, novadpētnieks. LVVA, F6810

Liepājas rajona padome. LZVA, F454

Šnē, S. (2011). Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.–20. gs. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra

Modrā sudraba dzērve (tiešsaistes resurss). Pieejams: https://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/vesturei-pa-pedam/pilsetas-un-pagasti/modra-sudraba-dzerve/ [skatīts 13.08.2025.]