Durbe
Durbe ir mazākā Latvijas pilsēta, bet tai ir sena un aizraujoša vēsture. 1263. gadā Durbē uzcelta ordeņa pils, kam apkārt sāka veidoties pilsētiņa. Pilsētas tiesības Durbei piešķirtas 1893. gadā, bet oficiālu ģerboni Durbe ieguva 1925. gada 31. oktobrī.
Saskaņā ar heraldiskajām tradīcijām un Heraldiskās komitejas norādījumiem Durbes pilsētas ģerbonis veidots, izceļot pazīstamu pilsētas simbolu – ābeli. Šī simbola izvēle pamatota ar faktu, ka Durbē dzimis un strādājis viens no pirmajiem Latvijas dārzkopjiem Sīmanis Klēvers (1834–1922). Pateicoties S. Klēvera ierosinājumam un aktivitātēm, 20. gadsimta sākumā pilsētā izveidoti daudzi ābeļdārzi. Kad 1923. gadā sākās Latvijas pilsētu ģerboņu veidošana Heraldiskās komitejas vadībā, Durbes pilsētas valde vēlējās, “lai ģerbonī tiktu ievietota ābele ar āboliem kā dārzu pilsētas simbols”. Pilsētas vēlmes Heraldiskā komiteja atbalstīja un pieņēma, norādot, ka “Durbei kā nākošai plašākai dārzu pilsētai [..] zilā laukā ābele ar augļiem”.
Padomju laikā Durbes pilsētas vēsturisko ģerboni nelietoja un nav ziņu arī par jauna ģerboņa pieņemšanu. Durbes pilsētas vēsturiskais ģerbonis atjaunots 1989. gada 31. martā.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Liepājas rajona padome. LZVA, F454
Braucis, P. Vismazākā pilsēta Kurzemē. Diena, 06.10.1995., 2. lpp.