Dobele
Pēc pilsētas statusa iegūšanas 1917. gadā aktuāls kļuva jautājums par Dobeles pilsētas ģerboņa izveidošanu. 1921. gadā Dobeles pilsētas valde Iekšlietu ministrijas Pašvaldību departamentam iesniedza pilsētas ģerboņa projektu, kurā zaļā laukā attēlotas pilsdrupas ar austošu sauli fonā. Tādu pašu projektu pilsēta iesniedza arī Heraldiskajai komitejai 1923. gadā, kas atzina, ka Dobeles ģerboņa projekts “izstrādāts pārāk ainaviskā manierē,” tāpēc nav pieņemams.
Tā vietā Heraldiskā komiteja pilsētai piedāvāja citu variantu – zelta labības kūlītis uz zila fona, taču Dobeles pilsēta norādīja, ka jāapstiprina pilsētas veidotais ģerboņa projekts, jo tas jau ir iešūts 11. Dobeles kājinieku pulka karogā. Pēc Dobeles pilsētas valdes domām, komitejas piedāvātajam projektam ir maza simboliskā saistība ar Dobeli. Neapmierināta ar ģerboņa izstrādes procesu, Dobeles pilsētas valde 1924. gadā vērsās pat pie Valsts prezidenta.
Cenšoties rast kompromisu ar pilsētu, Heraldiskā komiteja izstrādāja trešo ģerboņa projektu, kurā sudraba laukā attēlots sarkans pilsētas mūris un melns gailis. Kāpēc izvēlēti šie simboli, nav zināms.
Dobeles pilsētas ģerboņa veidošanas process noslēdzās vien 1925. gada sākumā, kad tika izstrādāts un apstiprināts ceturtais – gala variants: “Uz valsts krāsu iedalījuma ieslīpi šķēps.” Pēc pilsētas ģerboņa apstiprināšanas ar Valsts prezidenta lēmumu 1925. gada 31. oktobrī jaunie ģerboņi bija jāievieš lietošanā viena gada laikā. Dobeles pilsētas valde, protestējot pret pieņemto ģerboni, atteicās izņemt zīmējumu no Prezidenta kancelejas un pieņēma pat oficiālu lēmumu, kurā atteicās ģerboni izmantot. Tomēr Heraldiskās komitejas pieņemtais lēmums palika negrozīts.
Dobeles pilsētai piešķirtais ģerbonis ir salīdzinoši unikāls Latvijas pilsētu ģerboņu vidū. Lai gan vairāku pilsētu ģerboņos izmantotas valsts karoga krāsas, Dobeles pilsētas ģerbonī tās izmanto tieši vairoga dalījumam proporcionāli karoga krāsām. Vairogam šķērsām pārliktais zobens bieži sastopams Zemgales un Vidzemes pilsētu ģerboņos, tā simbolizējot vēsturiskas cīņas. Dobeles pilsētas ģerbonī tas atgādina par zemgaļu cīņām 13. gadsimtā.
Pēc Latvijas okupācijas neatkarīgās valsts simboli vairs netika lietoti. 1969. gada vasarā Dobele izsludināja ģerboņa un krūšu nozīmītes dizaina konkursu, taču konkurss nebija veiksmīgs. Jaunais Dobeles pilsētas ģerboņa projekts bija izstrādāts atbilstoši Latvijas PSR Ministru padomes jaunajām prasībām pilsētu ģerboņu sakarā. Padomju Dobeles jaunajā ģerbonī uz vairoga Latvijas PSR karoga krāsās novietota akmens pils ar torņiem, bet virs tās piecstaru zvaigzne. To apstiprināja 1970. gadā.
1989. gada 17. martā Dobeles rajona tautas deputātu padome pieņēma lēmumu par Dobeles vēsturiskā ģerboņa atjaunošanu saskaņā ar 1925. gada aprakstu un zīmējumu.
Dobeles rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas lēmums par pilsētas ģerboņa apstiprināšanu. 1970. gada 23. janvāris.
LNA_ZRA, F104_6_182, 9. lp.
Dobeles rajona Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas iesniegums Latvijas PSR Ministru padomei par lēmuma par pilsētas ģerboņa projekta apstiprināšanu. Pievienots ģerboņa apraksts un zīmējums. 1970. gada 3. februāris.
LNA_LVA, F270_3_4521, 3. lp.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Latvijas PSR Ministru Padome, Latvijas Republikas Ministru Padome. LVA, F270
Dobeles rajona padome, ZRA, F104
Kolekcionāra Dzintara Rubeņa fotodokumentu kolekcija. KFFDA, F120
Pilsētas nepieņem piešķirtos ģerboņus. Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, 04.05.1926., 1. lpp.
Nemierā ar ģerboni. Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, 17.07.1928., 1. lpp.
Konkurss par labāko projektu Dobeles ģerbonim un krūšu nozīmītēm. Komunārs (Dobele), 10.06.1969., 1. lpp.
Stabrovska, M. Mūsu pilsētas simbolika. Komunārs (Dobele), 10.11.1988., 2. lpp.