Daugavpils
Pilsētas statusu un tiesības Daugavpils ieguva 1582. gadā, bet jau iepriekš, 1561. gadā, tā bija izvēlēta par Inflantijas centru. Pirmais pilsētas simbols, kas izmantots zīmogos, bija Pārdaugavas hercogistes ģerbonis: sarkanā laukā kronēts sudraba grifs, uz kura krūtīm novietota Polijas karaļa monogramma. Kad Daugavpilij piešķīra pilsētas tiesības, tā varēja sākt izmantot arī savu pilsētas zīmogu un ģerboni. Pirmajā Daugavpils pilsētas ģerbonī attēloti zilā laukā sakrustoti trīs šķēpi, virs tiem kronis. Pēc pilsētas iekļaušanas Krievijas impērijā 1772. gadā sākās jauns posms pilsētas ģerboņa vēsturē. Varas maiņa simboliski redzama pilsētas ģerbonī – divās daļās dalīts vairogs, kam augšējā daļā ir divgalvainais ērglis, bet apakšējā kareivis uz zirga ar zobenu un vairogu. Šādu izskatu ģerbonis saglabāja līdz pat Latvijas valsts dibināšanai.
Viens no pirmajiem Daugavpils (tobrīd Dinaburga) pilsētas simboliem, kas izmantot zīmogos – Pārdaugavas hercogistes ģerbonis. Attēls no “Daugavpils Vēstnesis” 1990. gada 28. jūlija. Fragments.
LNA_DZVA, F487_1_13, 88. lp.
Pēc pilsētas tiesību piešķiršanas, Daugavpils (tobrīd Dinaburga) izmantoja savu ģerboni, kurā bija attēloti trīs sakrustoti šķēpi. Fragments no “Daugavpils Vēstnesis” 1990. gada 28. jūlija.
LNA_DZVA, F487_1_13, 86. lp.
Daugavpils (tobrīd Dinaburga) pilsētas ģerbonis kopš 1772. gada. Fragments no “Daugavpils Vēstnesis” 1990. gada 28. jūlija.
LNA_DZVA, F487_1_13, 86. lp.
Jauns posms pilsētas ģerboņa vēsturē sākās pēc Latvijas Republikas dibināšanas. Pirmo jauno Daugavpils ģerboni jau 1921. gadā piedāvāja mākslinieks Ansis Cīrulis, kura radītais projekts apvienoja vēsturiskos motīvus un nacionālos simbolus, taču mākslinieks neievēroja heraldikas noteikumus, tāpēc Heraldiskā komiteja projektu nepieņēma.
Daugavpils pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 8. lp.
Daugavpils pilsētas valde uzskatīja, ka, atrodoties Latvijas Republikas sastāvā, ir iespējams saglabāt esošo pilsētas ģerboni ar Krievijas impērijas simboliem, taču Heraldiskās komitejas viedoklis bija stingrs – esošo ģerboni turpmāk lietot nav iespējams.
Daugavpils pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai par pilsētas ģerboni. Pievienoti attēli ar tobrīd lietoto agrākās Vitebskas guberņas ģerboni. 1923. gada 14. jūlijs.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 28., 29. lp.
Daugavpils pilsētas valdes zīmoga nospiedums. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 37. lp.
Heraldiskās komitejas vēstule Daugavpils pilsētas valdei par ģerboņa apstiprināšanu un projekta izstrādi. 1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 30. lp.
Daugavpils apriņķa ģerboņa projekts. Autors Hermanis fon Bruinings. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 36. lp. o. p.
Daugavpils apriņķa ģerboņa projekta krāsu zīmējums. Autors Hermanis fon Bruinings. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 35. lp.
Paralēli Daugavpils pilsētas valdē turpinājās diskusijas par jauno pilsētas ģerboni. Domnieki izskatīja vairākus jaunus projektus un nobalsoja par cita projekta iesniegšanu Heraldiskajai komitejai. Taču tās lēmums palika nemainīts.
Daugavpils pilsētas vēstule Heraldiskajai komitejai. 1923. gada 28. novembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 32. lp.
Daugavpils pilsētas domes sēdes protokols. Sēdē izskatīti vairāki ģerboņu projekti un pieņemts lēmums apstiprināt projektu Nr. 7. 1923. gads. Noraksts.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 37. lp.
Daugavpils pilsētas ģerboņa projekts Nr. 7. Autors I. Zeidmans. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 32. lp.
Daugavpils pilsētai 1925. gada 31. oktobrī apstiprināja ģerboni, kurā zilā laukā attēlota zelta lilija, viļņota sudraba sija un akmens mūris. Ģerboņa projekta autors bija heraldikas eksperts Hermanis fon Bruinings, un sākotnēji tas piedāvāts Daugavpils apriņķim.
Ģerbonī izmantotos simbolus visbiežāk saista ar pilsētas vēsturi. Lilija ir svētās Jaunavas Marijas simbols, mūris norāda gan uz veco Dinaburgas pili, no kuras aizsākās pilsētas vēsture, gan Dinaburgas cietoksni. Viļņotā sudraba sija simbolizē Daugavas upi, kam ir nozīmīga loma pilsētas attīstībā.
Daugavpils pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums. 1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_10, 1., 2. lp.
Daugavpils pilsētas ģerbonis uz Daugavpils policijas pulka karoga. Karogu 1930. gada 28. janvārī, kad svinēti Daugavpils prefektūras 10 darbības gadi, kā atzinības un pateicības zīmi pasniedza Latviešu tirgotāju savienības Daugavpils nodaļa, pilsētas pašvaldība un ebreju tirgotāju organizācijas. Rīga, 1930.–1940. gads. Nezināma autora foto.
LNA_KFFDA, F1_10_8507
Nākamais Daugavpils pilsētas ģerboņa vēstures posms sākas pēc valsts okupācijas, kad līdz tam lietotos Latvijas pilsētu simbolus pārstāja izmantot. 1969. gadā Daugavpilī izsludināja konkursu jauna pilsētas ģerboņa projekta izstrādāšanai, un 1969. gada 18. novembrī Latvijas Mākslas fonds apstiprināja jaunu pilsētas ģerboni: vairogs izkrāsots republikas karoga krāsās, centrā novietots Daugavpils cietoksnis un zvaigzne. Taču gala variantu apstiprināja vēlāk, 1972. gadā, papildinot to ar skaitli “1275” – pilsētas dibināšanas gadu.
Daugavpils vēsturisko ģerboni, kas apstiprināts 1925. gadā, pilsēta atjaunoja 1990. gada 21. jūnijā, fiksējot arī ģerboņa lietošanas noteikumus. Šajā laikā interese par Latvijas valsts un pilsētu vēsturiskajiem simboliem un to attīstību parādījās arī plašākā sabiedrībā, tāpēc periodiskajos izdevumos atrodami raksti par pilsētu simbolu vēsturisko attīstību.
“Nolikums par Daugavpils pilsētas ģerboni” – pielikums Nr. 1 Daugavpils pilsētas Tautas deputātu padomes 20. sasaukuma 4. sesijas 1990. gada 21. jūnija lēmumam “Par Daugavpils pilsētas ģerboni un karogu”.
LNA_DZVA, F202_6_1192, 112., 113. lp.
Nolikums “Par Daugavpils pilsētas ģerboni”. Publikācija pilsētas avīzē “Daugavpils Vēstnesis” 1990. gada 13. jūlijā.
LNA_DZVA, F487_1_13, 94. lp. o. p.
Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā fondu glabātāja A. Gulbja raksts “Par Daugavpils ģerboni” pilsētas laikrakstā “Daugavpils Vēstnesis” 1990. gada 25. jūlijā. Fragments.
LNA_DZVA, F487_1_13, 88. lp.
Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzeja galvenā fondu glabātāja A. Gulbja raksts “Par Daugavpils ģerboni” pilsētas laikrakstā “Daugavpils Vēstnesis” 1990. gada 28. jūlijā.
LNA_DZVA, F487_1_13, 86. lp.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Daugavpils pilsētas pašvaldība. DZVA, F202
“Daugavpils vēstnesis”, pašvaldības uzņēmums Daugavpils pilsētas laikraksta redakcija. DZVA, F487
Apvienotais arhīva fonds LVKFFDA. KFFDA, F1
Mahļins, A. Daugavpils pilsētas ģerbonim – 90. (tiešsaistes resurss). Pieejams: https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/read-11378 [skatīts 20.08.2025.]
Stikāns, A. Par aizvadīto gadu heraldiku. Avangards (Daugavpils), 01.01.1989., 3. lpp.