Cēsis
Rakstītajos avotos Cēsis kā pilsēta minēta kopš 14. gadsimta. No šī perioda ir saglabājušās liecības arī par pilsētas lietotu zīmogu, kura attēls ir līdzīgs vēlākajos periodos oficiāli apstiprinātajiem pilsētas ģerboņiem.
Senākais zināmais pilsētas zīmogs datēts ar 1365. gadu. Zīmogā redzams bruņinieks ar vairogu un zobenu, kas nostājies uz pilsētas mūra ar sešiem troņiem. Skaidrojot izmantoto simbolu nozīmi, pētnieki norāda, ka mūris simbolizē Cēsu pili vai arī pilsētu, bet bruņinieka nozīme ir saistīta ar periodu, kad zīmogs veidojies. 14. gadsimtā Cēsis bija Livonijas mestra rezidence un bruņinieku pilsēta.
Cēsu pilsētas zīmoga zīmējums, 1365. gads. J. K. Broces Livonijas ordeņa, bīskapu, pilsētu un muižnieku ģerboņu un zīmogu attēlu krājums. Zīmējums tapis pirms 1821. gada. LNA_LVVA, F7363_3_64, 63. lp.
Nākamo gadsimtu laikā, mainoties pilsētas pārvaldei un vispārējai politiskajai situācijai, Cēsu zīmogs un pilsētas simboli būtiski nemainījās. Izveidojot Vidzemes guberņu, 18. gadsimta beigās sāka oficiāli izskatīt un apstiprināt guberņas pilsētu ģerboņus. No šī laika ir saglabājušies arī ģerboņa apraksti, kas ļauj precīzāk uzzināt ģerbonī izmantotās krāsas.
Cēsu pilsētas zīmoga zīmējumi. Autors nav zināms. 1821. gads.
LNA_LVVA, F6810_1_41, 1. lp.
Cēsu pilsētas ģerbonis, iemūrēts Cēsu rātsnama sienā. Autors nav zināms.
1900.–1915. gads.
LNA_KFFDA, F1_10_14606
Jauns posms Cēsu pilsētas ģerboņa vēsturē sākās līdz ar Latvijas Republikas dibināšanu. Jau 1921. gadā mākslinieks Ansis Cīrulis radīja jaunus ģerboņus Latvijas senākajām pilsētām, lai notiktu atteikšanās no agrāko varu simbolikas, kas redzama vecajos ģerboņos. A. Cīruļa izstrādātajā Cēsu ģerboņa projektā vācu bruņinieka vietā attēlots latvju kareivis. Lai gan A. Cīruļa projektus noraidīja kā heraldikas noteikumiem neatbilstošus, arī Heraldiskās komitejas piedāvātais Cēsu pilsētas ģerboņa projekts noteica, ka vācu bruņinieka vietā jāzīmē latvju kareivis. Riharda Zariņa vadībā Cēsu un arī pārējo Latvijas pilsētu ģerboņu zīmējumus izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas studenti.
Cēsu pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 7. lp.
Heraldiskās komitejas vēstule Cēsu pilsētas valdei par pilsētas ģerboņa projektu.
1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 26. lp.
Heraldiskās komitejas vēstule Cēsu pilsētas valdei par pilsētas ģerboņa projekta apstiprināšanu un zīmējuma izstrādi.
1924. gada 11. janvāris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 23. lp.
Cēsu pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai par pilsētas ģerboņa projektu.
1924. gada 21. februāris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 25. lp.
Cēsu pilsētas valdes zīmogu nospiedumi ar pilsētas veco ģerboni. 1923. gads.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 27. lp.
Cēsu pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums.
1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_9, 1., 2. lp.
Avoti un literatūra:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Oto Vilhelms Hūns, ārsts, novadpētnieks. LVVA, F6810
Baltijas vēstures dokumenti. LVVA, F7363
Apvienotais arhīva fonds LVKFFDA. KFFDA, F1
Broks, N. Par Cēsu ģerboni. Padomju Druva. 13.09.1988.
Pumpuriņš, T. (2017). Cēsu ģerbonis: Cēsu pilsētas ģerboņa attīstības un lietošanas vēsture. Cēsis: Cēsu Vēstures un mākslas muzejs