Bauska
Bauska ir viena no tām Latvijas pilsētām, kam jau izsenis ir bijis ģerbonis. Lauva, kas rotā pilsētas ģerboni, ir sena un izplatīta heraldiska figūra, kas simboliski saistīta ar varu un spēku. 1609. gadā hercogs Frīdrihs (Friedrich von Kettler; 1569–1642) pilsētai piešķīra zīmogu, kurā attēlots uz pakaļkājām stāvošs lauva ar dubultu asti. Viena no populārākajām versijām par ģerboņa simbolikas izcelsmi liecina, ka lauva aizgūts no hercogistes ģerboņa un norāda uz pilsētas nozīmīgo stāvokli hercogistē.
Kurzemes hercogistes ģerbonis. Zīmējums no Johana Hieronima Rēršeida piemiņas albuma, 1596. gads. Ģerboņa pamatfigūras – lauva un alnis – aizgūtas no hercoga ģerboņa. 1579. gadā ģerboni apstiprināja Polijas karalis Stefans Batorijs, tāpēc to papildina figūra no karaļa ģerboņa – vilka žoklis.
LNA_LVVA, F5759_2_1403, 2. lp.
Arī nākamajos gadsimtos lauva kā Bauskas simbols paliek lielā mērā nemainīts, un visvairāk liecību par to saglabājies pilsētas zīmogos.
Kad 19. gadsimta 30. gados sākās ģerboņu izskatīšanas un apstiprināšanas process Kurzemes guberņas pilsētām, Bauskas pilsēta iesniedza lūgumu saglabāt pilsētas ģerboni nemainītu. Sekoja ģerboņu aprakstu precizēšana un oficiālu zīmējumu sagatavošana, un 1846. gada 11. martā Bauskai apstiprināja ģerboni ar lauvu.
Nākamais Bauskas pilsētas ģerboņa attīstības posms sākās pēc Latvijas Republikas dibināšanas, kad izveidoja Heraldisko komiteju. Tā bija atbildīga par pilsētu vēsturisko ģerboņu izskatīšanu un apstiprināšanu, tāpēc jau pirmajā komitejas sēdē bija pieņemts lēmums: “Bauskas pilsētas ģerbonis paturams nepārgrozīts.” Tomēr gala rezultātā, lai uzsvērtu pilsētas piederību Latvijas valstij, uz Bauskas ģerbonī attēlotā lauvas krūtīm novietoja vairodziņu valsts karoga krāsās. Jaunais Bauskas pilsētas ģerbonis oficiāli apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī ar Valsts prezidenta lēmumu.
Pēc Latvijas okupācijas neatkarīgās valsts simbolikas lietošanu pārtrauca. Sākoties ģerboņu veidošanai padomju Latvijas pilsētām 20. gadsimta 60. gados, arī Bauska izstrādāja jaunu pilsētas ģerboni. Jau 1969. gada sākumā Imants Lancmanis radīja vairākus iespējamos Bauskas ģerboņa variantus, to vidū bija arī projekts, kurā saglabāts gadsimtiem senais pilsētas simbols lauva. Tomēr pilsēta izvēlējās neitrālāku ģerboņa variantu, kurā stilizētā veidā attēlota divu upju Mūsas un Mēmeles sateka. Bauskas pilsētas darbaļaužu deputātu padome to apstiprināja 1970. gada 31. martā.
1988. gada 27. decembrī notika Bauskas pilsētas tautas deputātu padomes sēde, kurā par pilsētas ģerboņa jautājumu referēja Bauskas muzeja direktors Māris Skanis. Pamatojoties uz ieteikumiem, deputāti pieņēma lēmumu apstiprināt pilsētas ģerboni pēc 1925. gada 31. oktobrī pieņemtā apraksta, tādā veidā atjaunojot Bauskas pilsētas vēsturisko simbolu.
Avoti un literatūra:
Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Pergamenta un papīra dokumenti. LVVA, F5561
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Bauskas pilsētas dome. Bauskas rajons. ZRA, F425
Kurzemes literatūras un mākslas biedrība un Kurzemes provinces muzejs. LVVA, F5759
Lancmanis, I. Bauskas ģerbonis senāk un tagad. Komunisma Ceļš (Bauska), 10.12.1988.
Vērtē un lemj Bauskas pilsētas tautas deputātu padome. Komunisma Ceļš (Bauska), 03.01.1989.