Auce

Auces pilsētas ģerboņa stāsts sākas pēc pilsētas tiesību piešķiršanas 1924. gada 11. septembrī, jo saskaņā ar likumu “Par pašvaldību iestāžu ģerboņiem” katrai pilsētai bija jābūt savam ģerbonim. Heraldiskās komitejas, kas bija atbildīga par jaunu ģerboņu izstrādi un apstiprināšanu, darba kārtībā jautājums par Auces pilsētas ģerboni pirmo reizi parādījās 1924. gada 21. novembrī, kad bija nolemts izgatavot ģerboņa zīmējuma skici. Pilsētas ģerbonim par pamatu ņemts Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba (Jakob Kettler; 1610–1682) flotes karogs – melns vēzis uz sarkana pamata. Taču jānorāda, ka nav atrastas dokumentāras liecības, ka hercoga karogos jebkad būtu attēlots melns krabis vai vēzis.

Pamatojums tam, kāpēc izvēlēts šis hercoga simbols, komitejas dokumentos nav atrodams, bet vēstures avoti liecina, ka hercogam Lielaucē piederējusi muiža, kur viņš dažreiz dzīvojis, tāpēc ģerbonī izvēlēta simbolika, kas, iespējams, saista pilsētu ar hercoga Jēkaba laikiem.

Lai gan komitejas protokolos skaidri norādīts, kāda ir Auces pilsētas ģerboņa simbolu izcelsme, ir atrodamas arī citas versijas, piemēram, ka Auces upītē un citos apkārtnes ūdeņos senākos laikos bijis daudz vēžu.

Ziņas par to, ka Auces pilsētai padomju okupācijas periodā būtu piešķirts jauns ģerbonis, nav. Vēsturiskais, 1925. gadā apstiprinātais Auces pilsētas ģerbonis tika atjaunots 1989. gada 17. martā, kad Dobeles pilsētas tautas deputātu padome pieņēma lēmumu “Par Auces un Dobeles pilsētu vēsturisko ģerboņu atjaunošanu”.