Alūksne
Kad 1923. gadā sākās ģerboņu izstrāde Heraldiskās komitejas vadībā, Alūksnes pilsēta bija viena no tām, kurai līdz tam ģerboņa nebija. Pilsētas valdes 1923. gada 14. jūlija vēstulē Heraldiskajai komitejai norādīts, ka “nekāda veca ģerboņa nav”. Jauna ģerboņa izstrādes process bija garš, un tika izskatīti vairāki iespējamie varianti.
Alūksnes pilsēta bija uzņēmusies iniciatīvu un izstrādājusi savu ģerboņa projektu. Tā attēls nav saglabājies, bet esošais apraksts liecina, ka pilsēta vēlējusies attēlot ozolus, sauli, pilsdrupas un ezera daļu. Šo projektu kā nepieņemamu, jo tas neievēro heraldikas noteikumus, Heraldiskā komiteja noraidīja.
Tā vietā pilsētai bija piedāvāts cits ģerboņa projekts: “Kā latvju kultūras sargātājai uz robežas, kur dzīvojis un strādājis Bībeles pārtulkotājs latvju valodā Gliks, [piedāvāt] šādu ģerboņa projektu: purpura laukumā atvērta grāmata, pār kuru uzlikts zobens (sidraba krāsā).”
Nesaņēmusi atbildi, Heraldiskā komiteja 1924. gada 8. janvārī pieņēma lēmumu izstrādāto projektu uzskatīt par galīgi pieņemtu un pagatavot atbilstošu zīmējumu. Tomēr izrādījās, ka tas nebija gala lēmums. Tā paša gada beigās komiteja pieņēma lēmumu grozīt dažus projektus, un Alūksnei “atvērtās grāmatas vietā uz sarkana lauka aizvērta grāmata, melnā krāsā ar zelta apkalumiem; uz grāmatas vāka zelta burtiem gada skaitlis “1689. g.” un zem grāmatas divi krustoti šķēpi”. Izmaiņas, iespējams, saistītas ar heraldikas eksperta Hermaņa fon Bruininga dalību sēdēs un viņa ieteikumiem, taču precīzāki pamatojumi sēžu protokolos nav atrodami.
1925. gada 31. oktobrī pieņemtais Alūksnes pilsētas ģerbonis simboliski ataino pilsētas trauksmaino vēsturi – divi sakrustotie zobeni – un tās nozīmi Latvijas kultūrā, atsaucoties uz Ernesta Glika Bībeles latvisko tulkojumu.
Padomju okupācijas laikā Alūksnes pilsētas ģerbonis tika pārveidots atbilstoši ideoloģiskajām prasībām, kas regulēja pilsētu simbolikas izstrādi. Vēsturisko pilsētas ģerboni atjaunoja pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un mūsdienās tas iekļauts arī pilsētas karogā.
Avoti:
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563