Aizpute
Aizpute ir viena no senākajām Latvijas pilsētām, kas pilsētas tiesības ieguva jau 14. gadsimtā. Pilsētas vēsture ir cieši saistīta ar Kurzemes vēsturi, tāpēc to ietekmēja arī dažādās politisko varu maiņas. Aizputes pilsētas simbolika veidojusies līdz ar pilsētas attīstību, tāpēc senākais ģerboņa attēlojums ir atrodams zīmogā, kas datēts ar 14. gadsimtu. Tajā attēlots garīdznieks ar biķeri rokās. Līdz pat 19. gadsimta vidum pilsētas simbols bija svētais Jānis, līdz ar to Aizpute ir viena no trim Latvijas pilsētām, kuras simbolika ir saistīta ar svētajiem.
Aizputes pilsētas zaļš lakas zīmogs. Pievienots Kristiana Fridriha dzimšanas apliecībai. Aizpute, 1741. gada 18. septembris. Pergaments. LNA_LVVA, F5561_3_58
Aizputes pilsētas zaļš lakas zīmogs. Pievienots Johana Gotfrīda Rihtera dzimšanas apliecībai. Aizpute, 1746. gada 7. novembris. Pergaments. LNA_LVVA, F5561_3_646
Jauns posms ģerboņa attīstībā sākās pēc Kurzemes guberņas izveides. Kad sākās ģerboņu izstrāde un apstiprināšana Krievijas impērijas Kurzemes guberņas pilsētām, Aizpute vēlējās saglabāt vēsturisko simboliku. Ģerboņa apstiprināšana izrādījās sarežģīta, jo sākotnējais zīmējums, ko veidoja, balstoties uz vēsturiskajām liecībām, tika noraidīts. Šī iemesla dēļ Aizpute bija vienīgā Kurzemes guberņas pilsēta, kas savu ģerboni saņēma tikai 1850. gadā. Jaunais ģerbonis bija pilnībā mainīts: sudraba laukā sarkans ķieģeļu mūris ar vārtiem un troni, kura smailē Krievijas impērijas karogs.
Aizputes pilsētas ģerboņa zīmējums. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšana lieta. 19. gadsimta 40. gadi.
LNA_LVVA, F1_7_4, 53. lp.
Aizputes pilsētas ģerboņa vēsturiskais apraksts. Kurzemes guberņas pilsētu ģerboņu apstiprināšanas lieta. 19. gadsimta 40. gadi.
LNA_LVVA, F1_7_4, 55. lp. o. p.
Nākamais posms Aizputes pilsētas ģerboņa vēsturē sākās pēc Latvijas Republikas dibināšanas. Atjaunot senāko zināmo Aizputes pilsētas simbolu, kurā attēlots svētais, aicināja mākslinieks Ansis Cīrulis ar savu 1921. gadā izstrādāto ģerboņa projektu. Zīmējums veidots māksliniekam raksturīgajā nacionāli patriotiskajā stilā un atgādina nelielu mākslas darbu, taču to noraidīja kā neatbilstošu heraldikas likumiem.
Aizputes pilsētas ģerboņa mets. Autors Ansis Cīrulis. 20. gadsimta 20. gadu sākums.
LNA_LVVA, F3723_1_982, 5. lp.
Sakoties darbam pie pilsētu ģerboņu izstrādes Heraldiskās komitejas vadībā, Aizputes pilsētas valde iestājās par esošās simbolikas, proti, Krievijas impērijas laikā apstiprinātā ģerboņa, saglabāšanu. Heraldiskā komiteja noteica, ka zīmējumā veicamas nelielas korekcijas, atsakoties no jaunajai valstij nepiemērotiem simboliem.
Aizputes pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai par ģerboņa izstrādi. Pievienots zīmoga nospiedums ar pilsētas ģerboni. 1923. gada 2. augusts.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 9. lp.
Heraldiskās komitejas vēstule Aizputes pilsētas valdei par ģerboņa projektu. 1923. gada 24. septembris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 10. lp.
Aizputes pilsētas valdes vēstule Heraldiskajai komitejai. 1923. gada 9. oktobris.
LNA_LVVA, F3723_1_17479, 11. lp.
Rezultātā Aizputes pilsētas ģerbonī saglabāts pilsētas mūris ar torņiem un vārtiem, bet virs torņa novietotas trīs zelta zvaigznes, kas aizgūtas no valsts ģerboņa un simbolizē trīs vēsturiskos novadus. Ģerbonis oficiāli apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī.
Aizputes pilsētas ģerboņa apraksts un krāsu zīmējums. 1925. gada 31. oktobris.
LNA_LVVA, F5563_1_3, 1., 2. lp.
Ģerboni pilsēta lietoja līdz pat Latvijas okupācijai 1940. gadā. Sākoties politiskajiem pārmaiņu procesiem 20. gadsimta 80. gadu beigās, sabiedrība vēlējās atjaunot Latvijas pilsētu vēsturisko simboliku. Tāpēc 1988. gada 16. augustā Aizputes pilsētas tautas deputātu padome nolēma atjaunot vēsturisko ģerboni. Gala lēmumu 1989. gada 31. martā pieņēma Liepājas rajona tautas deputātu padome.
Liepājas rajona Tautas deputātu padomes lēmums par Aizputes pilsētas ģerboņa atjaunošanu.
Liepāja, 1989. gada 31. marts.
LNA_LZVA, F454_7_509, 62. lp.
Avoti un literatūra:
Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes Ģenerālgubernatora kanceleja. LVVA, F1
Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departaments. LVVA, F3723
Pergamenta un papīra dokumenti. LVVA, F5561
Apriņķu un pilsētu ģerboņi. LVVA, F5563
Liepājas rajona padome. LZVA, F454
Šnē, S. (2011). Municipālās heraldikas veidošanās un attīstība Latvijā 13.–20. gs. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Arheoloģijas un vēstures palīgzinātņu katedra