Ainaži

Ainažu pilsētas ģerbonis apstiprināts 1925. gada 31. oktobrī. Ainaži bija viens no diviem miestiem, kam izveidoja un apstiprināja ģerboni. Tikai 1926. gadā, gadu pēc ģerboņa apstiprināšanas, Ainažiem piešķīra pilsētas statusu. Miesta valde ģerboņa veidošanu uzticēja Heraldiskajai komitejai. Liecībās, kas saglabājušās par ģerboņa veidošanas procesu, ir uzsvērta Ainažu iedzīvotāju un vietējās apkārtnes vēsturiski ciešā saikne ar jūru, jūrnieku izglītošanu, kuģu būvēšanu un tuvākās nākotnes cerības šīs nozares attīstībā.

1923. gada 15. oktobra sēdē nolemts, ka “Ainažu miestam kā nākošai ostas pilsētai pieņem šādu ģerboņa projektu: skaldīts vairogs; labā pusē sudraba grifs sarkanā laukā, kreisā pusē – zilā laukā sudraba enkurs”.

Taču 1924. gada 5. maija Heraldiskās komitejas sēdē, kur tika pieņemts galīgais lēmums, sēdes protokolam pievienotajos ģerboņu aprakstos atklājās, ka Ainažu ģerbonī ieviestas nelielas izmaiņas – grifam rokās ielikts zobens un melns enkurs novietots zelta laukā. Kāpēc bija šādas izmaiņas, sēžu protokolos nav norādīts.

Ģerbonī ietverto elementu simboliskā nozīme saistīta ar pilsētas vēsturi un ģeogrāfisko novietojumu: grifs vēsturiski apzīmē Vidzemi un norāda uz pilsētas piederību konkrētajai teritorijai, bet enkurs simbolizē ostas pilsētu.

Ziņas par pilsētas ģerboni padomju okupācijas periodā nav. Mūsdienās tas ir viens no pilsētas oficiālajiem simboliem un iekļauts arī pilsētas karogā.