Latvijas pilsētu ģerboņu vēsture
Pilsētu ģerboņi Latvijā 20. gadsimta 20.–30. gados un Heraldiskās komitejas darbība
Jautājums par pilsētu izmantotajiem heraldiskajiem simboliem kļuva aktuāls jau drīz pēc Latvijas Republikas dibināšanas. Vairākas pilsētas lietoja senus, agrāko varu piešķirtus ģerboņus, kuros bija ietverta jaunajai valstij nepiemērota simbolika. Daļai pilsētu, kas pilsētas tiesības bija ieguvušas nesen, ģerboņa nemaz nebija.
Jau 20. gs. 20. gadu sākumā daudzas Latvijas pilsētas sāka interesēties par pilsētas ģerboņa izstrādi un pieņemšanu. Tomēr tobrīd vēl nebija izveidota iestāde, kas uzraudzītu šo procesu. Pilsētas darbojās patstāvīgi, un daudzi no izstrādātajiem projektiem nesaskanēja ar heraldikas likumiem. Arī gleznotājs un grafiķis Ansis Cīrulis (1883–1942), kurš 20. gadu sākumā bija uzaicināts Rīgas pils reprezentācijas telpu noformēšanā, izstrādāja virkni pilsētu ģerboņu projektu. A. Cīruļa radītie darbi ir interesanti laikmeta liecinieki, kas savieno vēsturiskos elementus un nacionālās identitātes simbolus, tomēr lielākā daļa A. Cīruļa projektu tika noraidīta.
Izvilkums no Pašvaldību komisijas sēdes. Jautājums par pilsētu un apriņķu ģerboņiem.
1923. gada 26. aprīlis.
LNA_LVVA, F5485_1_3373, 1. lp.
Pamatojums, kāpēc ir nepieciešama atsevišķa iestāde, kas nodarbotos ar ģerboņu izvērtēšanas, izstrādes un apstiprināšanas jautājumiem.
1923. gads.
LNA_LVVA, F5485_1_3373, 6. lp.
Likumprojekts “Par pašvaldību iestāžu ģerboņiem”.
1923. gada 12. maijs.
LNA_LVVA, F5485_1_3373, 5. lp.
Kurzemes un Zemgales pilsētu ģerboņi. Fragments no Kurzemes, Zemgales un Piltenes apgabala administratīvā kartes. 18. gadsimts.
LNA_LVVA, F6828_2_208
Centralizēta pilsētu ģerboņu izstrāde pēc vienotiem, heraldikā balstītiem principiem sākās 1923. gada 4. jūnijā, kad tika pieņemts likums “Par pašvaldību iestāžu ģerboņiem”. Likums paredzēja izveidot Heraldisko komiteju, kas, sadarbojoties ar pilsētu valdēm, māksliniekiem un arī heraldikas ekspertiem, pārbaudīja, izmainīja un apstiprināja vēsturiskos ģerboņus, kā arī izstrādāja jaunus projektus un organizēja ģerboņu zīmējumu veidošanu. Komitejas pieņemtie lēmumi stājās spēkā, kad tos apstiprināja Valsts prezidents.
Likums “Par pašvaldību iestāžu ģerboņiem”. 3.pants noteica, ka ģerboņu jautājumu risināšanai ir jādibina Heraldiskā komiteja. Latvijas valdības oficiālais laikraksts “Valdības Vēstnesis”. Fragments. 1923. gada 4. jūnijs.
LNA_LVVA, F5485_1_3373, 13. lp.
Heraldiskās komitejas pirmās sēdes protokols. 1923. gada 19. jūnijs.
LNA_LVVA, F3723_1_981, 2. lp., 2. lp. o. p.
Uz pirmo sēdi Heraldiskā komiteja sanāca jau 1923. gada 19. jūnijā šādā sastāvā: Frīdrihs Grosvalds (1850–1924), Valsts prezidenta iecelts loceklis un komitejas priekšsēdētājs; Juris Zankevics (1884–1954), Pašvaldību departamenta direktors; Rihards Zariņš (1869–1939), Valsts papīru spiestuves valdes priekšsēdētājs; Vilhelms Purvītis (1872–1945), Mākslas akadēmijas direktors; Marģers Skujenieks (1886–1941), Valsts statistikas pārvaldes direktors.
Frīdrihs Grosvalds
1900.–1910. gads.
Fotogrāfs Jānis Rieksts.
LNA_KFFDA, F1_4_92751
Juris Zankevics
1938. gads.
Fotogrāfs J. Stanko.
LNA_KFFDA, F1_11_A143
Rihards Zariņš
1929. gads.
Fotogrāfs Jānis Rieksts.
LNA_KFFDA, F1_4_109083
Vilhelms Purvītis
1920.–1929. gads.
Autors nav zināms.
LNA_KFFDA, F1_4_109085
Marģers Skujenieks
1931.–1933. gads.
Autors nav zināms.
LNA_KFFDA, F1_10_14027
Pirmais Heraldiskās komitejas darba uzdevums bija pārbaudīt vēsturiskos pilsētu ģerboņus un izskatīt pilsētu iesniegtos projektus. Tālāk bija svarīgi izzināt pilsētu vēlmes saistībā ar ģerboņiem, kā arī informēt par principiem, kas jāievēro ģerboņa projekta izstrādē, piemēram, neiekļaut pilsētas ainavu skatus, bet izvēlēties zināmus simbolus ar īpašu nozīmi.
Iekšlietu ministrijas pašvaldību departamenta vēstule visām pilsētu un apriņķu valdēm par ģerboņu projektu iesniegšanu. 1923. gada 17. jūlijs.
LNA_LVVA, F3723_1_17478, 2. lp., 2. lp. o. p.
Lai gan heraldisko simbolu lietošanai Latvijas teritorijā ir sena vēsture, praktiska pieredze ģerboņu veidošanai neatkarīgajā Latvijā bija neliela. Līdz ar to Heraldiskās komitejas darbs nebija viegls un ritēja no 1923. gada 19. jūnija līdz pat 1925. gada oktobrim. Problēmas sagādāja kompromisu meklēšana starp vēsturiskajām tradīcijām, pilsētu vēlmēm, jaunajām tendencēm un heraldikas noteikumiem. Sākotnēji vērojama gan komitejas locekļu, gan pilsētu valžu nezināšana, kas atklājas pieņemtajos lēmumos un iesniegtajos projektos. Lai uzlabotu zināšanas heraldikas jomā un ģerboņu vēsturē, uz komitejas sēdēm uzaicināja vēsturnieku un heraldikas ekspertu Hermani fon Bruiningu (Hermann von Bruiningk; 1849–1927).
Heraldiskās komitejas 9. sēdes protokols. 1924. gada 28. janvāris. LNA_LVVA, F3723_1_981, 10. lp.
Ģerboņu zīmējumu izgatavošanu organizēja Heraldiskā komiteja, bet izmaksas sedza pašvaldības. Viena ģerboņa attēla komplekta (divi krāsu zīmējumi un viens grafisks attēls) sagatavošanas izmaksas bija 30 lati. Zīmējumus izstrādāja Mākslas akadēmijas studenti profesora R. Zariņa un grafiķa Kārļa Krauzes (1904–1942) vadībā.
1925. gada 31. oktobrī Valsts prezidents Jānis Čakste (1859–1927) apstiprināja 39 Latvijas pilsētu un miestu ģerboņus.
Latvijas pilsētu ģerboņi, pieņemti 1925. gada 31. oktobrī.
LNA_LVVA, F3723_1_17482, 61. lp.
Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes rīkojums par pilsētu ģerboņu apstiprināšanu. Fragments. LNA_LVVA, F1303_1_2, 12. lp. o. p., 13. lp.
Heraldiskās komitejas darbības pirmajā posmā (1923.–1925. gadā) izveidojās un nostabilizējās ģerboņu veidošanas pamatprincipi, kas veicināja arī heraldikas nozares attīstību Latvijā. Pēc pāris gadiem darbs atsākās, veidojot ģerboņus jaunajām pilsētām, apriņķiem un novadiem. Ar atsevišķiem izņēmumiem Latvijas pilsētas bija apmierinātas ar tām piešķirtajiem ģerboņiem un tos plaši izmantoja līdz pat 1940. gadam.
Par Heraldiskās komitejas darbību 20. gadsimta 20. un 30. gados.
LNA_LVVA, F3723_1_17477, 20
Latvija pilsētu simbolika padomju okupācijas periodā (1940.–1990. gads)
Jauns posms Latvijas pilsētu ģerboņu vēsturē sākas 20. gadsimta 60. gadu beigās, kad atjaunojās interese par heraldiku un pilsētu ģerboņu vēsturi. Drīz vien aizsākās darbs pie jaunu ģerboņu veidošanas un apstiprināšanas. Taču atšķirībā no iepriekšējiem periodiem ģerboņus veidoja atbilstoši padomju ideoloģijas prasībām. Latvijas PSR pilsētām ģerboņu izstrāde sākās pēc 1968. gada 18. decembra lēmuma “Par Latvijas PSR pilsētu ģerboņu izstrādāšanas un apstiprināšanas kārtību”, kas regulēja ģerboņu veidošanu, un kā procesa pārraudzītāju un vērtētāju izveidoja Pilsētu ģerboņu projektu iepriekšējās izskatīšanas republikānisko komisiju.
Latvijas PSR pilsētās ģerboņu veidošanas process bija daudzveidīgs. Dažas pilsētas iesaistīja māksliniekus, vēsturniekus, partijas cilvēkus, bet citas – plašāku sabiedrību un rīkoja konkursus. 1970. gada sākumā pilsētu pieņemtos projektu iesniedza republikāniskajai komisijai, kas tos izskatīja un sniedza ieteikumus par vēlamajām pārmaiņām. Ģerboņa projekta apstiprināšana bija katras pilsētas darbaļaužu deputātu padomes lēmums, tomēr visu procesu organizēja un pārraudzīja republikas līmenī un pilsētu deputāti apzinīgi pildīja komisijas rekomendācijas.
Interesantas un padomju okupācijas laiku raksturojošas ir prasības, kas regulēja padomju pilsētu ģerboņu izstrādi un noteica, ko drīkst un ko nedrīkst attēlot. Piemēram, noteikumi paredzēja to, ka ģerbonim ir jāizmanto ne vairāk kā piecas krāsas, bet obligāti jāiekļauj Latvijas PSR karoga krāsas. Ideoloģisku motīvu dēļ aizliegts bija attēlot pilsētas dibināšanas gadskaitli, ja tas noticis laika posmā no 1900. līdz 1940. gadam. Atsevišķos gadījumos izmantoja vēsturiskos pilsētas simbolus, savienojot tos ar padomju simboliku. Viena no galvenajām ģerboņu veidošanas procesa iezīmēm – izstrādātajos projektos pilnībā ignorēja heraldikas likumus, kas kavēja heraldikas kā zinātnes nozare attīstību Latvijā.
Papildinājumi pie kārtības par Latvijas PSR pilsētu ģerboņu izstrādi un apstiprināšanu. Latvijas PSR Ministru Padomes komisijas sēde. 1969. gada 24. oktobris. LNA_LVA, F270_3_4146, 20., 21. lp.
Rekomendācijas pilsētas ģerboņa praktiskai lietošanai. Pilsētu ģerboņu projektu iepriekšējās izskatīšanas republikāniskā komisija. 1970. gada 20. jūlijs. LNA_LVA, F270_2_4521, 47., 48. lp.
Latvijas pilsētu simbolikas atjaunošana. 20. gadsimta 80. gadu beigas un 90. gadu sākums
20. gadsimta 20. un 30. gados izveidoto un apstiprināto pilsētu ģerboņu un citu Latvijas valsts simbolu atjaunošanas process norisinājās reizē ar nacionālo atmodu. Jau 20. gadsimta 80. gadu beigās aizvien plašāk sabiedrībā parādījās interese par pilsētu senākajiem simboliem, to izcelsmi un vēsturisko attīstību. Sabiedrības vairākums atbalstīja idejas par nacionālo, reģionālo un valsts simbolu atjaunošanu. Aktīvas bija arī vietējās pilsētu padomes, kas prasīja atjaunot pilsētu vēsturiskos ģerboņus un bieži arī pieņēma attiecīgus lēmumus pašvaldību līmenī. Centralizēta vēsturisko ģerboņu atjaunošana sākās 1988. gadā ar Latvijas PSR Augstākās padomes Prezidija lēmumu, kas paredzēja īpašas Heraldikas komisijas izveidošanu. Šajā laikā bija jāatrod un jāatjauno ģerboņu zīmējumi, lai tos varētu apstiprināt un ieviest dzīvē. Liela nozīme bija Latvijas Valsts vēstures arhīvā saglabātajiem dokumentiem ar visu 20. gadsimta 20. un 30. gados apstiprināto ģerboņu zīmējumiem un aprakstiem.
Latvijas pilsētu ģerboņu attēli, kas pieņemti 20. gadsimta 20. un 30. gados. LNA_VAZVA, F277_7_1671, 39., 40. lp.
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija heraldikas komitejas vēstule Valmieras rajona Tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājam par pilsētu vēsturisko ģerboņu atjaunošanu. 1989. gada 3. februāris. LNA_VAZVA, F277_7_1671, 38. lp.
Limbažu rajona tautas deputātu padomes izpildkomitejas lēmums par Limbažu pilsētas vēsturiskā ģerboņa atjaunošanu. 1989. gada 22. jūnijs. LNA_VAZVA, F693_1_1207, 16. lp.
Literatūra:
Lukša, A. Par valsts un reģionālo simboliku. Latvijas Vēstnesis, 07.07.1993., 3. lpp.
Lancmanis, I. (2007). Heraldika. Rīga: Neputns
Rinka, R. (sast.) (2008). Ansis Cīrulis: saules pagalmos. Rīga: Neputns
Vijups, A. (zin. red.) (2008). Latvijas ģerboņi: valsts, pilsētu un teritoriālā heraldika. Rīga: Nordik