Par izstādi
Virtuālā izstāde “Latvijas pilsētu ģerboņi. Ģerboņu stāsti no pagātnes līdz mūsdienām” piedāvā iespēju iepazīt pirms vairāk nekā simts gadiem apstiprinātus, bet līdz pat mūsdienām saglabātus Latvijas pilsētu ģerboņus, to vēsturisko attīstību, apstiprināšanas procesu un turpmākās pārmaiņas.
1925. gada 31. oktobrī noslēdzās pilsētu ģerboņu veidošanas process Heraldiskās komitejas vadībā, un Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste apstiprināja ģerboņus visām tā brīža Latvijas pilsētām un diviem miestiem. Jau kopš seniem laikiem ģerbonis bijis īpašs un unikāls pilsētas simbols, kas sevī ietver stāstu par pilsētas vēsturi, identitāti un vērtībām. Tāpēc Latvijas pilsētu ģerboņu veidošana un apstiprināšana 20. gadsimta 20. un 30. gados kļuva par nozīmīgu kultūras un valstiskās identitātes veidošanas daļu, ļaujot apzināt un izcelt pilsētu vēstures stāstus un kopīgās vērtības.
Virtuālā izstāde ir tapusi, izmantojot plašu Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) dokumentu klāstu, kas ļauj ielūkoties pilsētu ģerboņu attīstībā dažādos vēstures periodos.
LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos glabājas vērtīgas un unikālas liecības par Latvijas pilsētu ģerboņu attīstību jau kopš 13. gadsimta, kā arī par to izveidi un pārveidi pēc Latvijas Republikas dibināšanas un heraldikas nozares attīstību Latvijā.
LNA zonālajos valsts arhīvos un LNA Latvijas Valsts arhīvā glabājas dokumenti par Latvijas pilsētu ģerboņu likteni padomju okupācijas gados (1940–1990), kad agrāk veidotie ģerboņi vairs netika lietoti. Lai radītu padomju ideoloģijai atbilstošus pilsētu simbolus un izskaustu neatkarīgās Latvijas simboliku, notika veco ģerboņu pārveidošana un jaunu simbolu radīšana. LNA arhīvos glabājas arī daudzveidīgas liecības par Latvijas pilsētu vēsturisko ģerboņu atjaunošanu, kas politisko pārmaiņu un arī sabiedriskās aktivitātes rezultātā aizsākās 20. gadsimta 80. gadu beigās.
Lai gan 1925. gadā ģerboni apstiprināja 37 pilsētām un diviem miestiem, virtuālajā izstādē iekļauti 35 ģerboņi. Četru 1925. gadā apstiprināto ģerboņu vēsture ir atšķirīga: trīs no pilsētām – Sloka, Grīva un Krustpils – mūsdienās ir iekļautas citu pilsētu sastāvā, tādēļ to ģerboņi vairs netiek lietoti, bet Kuldīgai 1938. gadā tika apstiprināts cits ģerbonis.
Izstādi sagatavoja Latvijas Nacionālais arhīvs
Izstādes autore: LNA Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas arhīva eksperte popularizēšanas jautājumos Justīne Čēma
Virtuālās izstādes WEB realizācija: LNA Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas pētniece Anete Korbi
Tekstu rediģēšana: LNA Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas literārā redaktore Ilze Antēna
WEB nodrošinājums: Kultūras informācijas sistēmu centrs
Virtuālās izstādes sagatavošanā izmantoti materiāli no:
LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva
LNA Latvijas Valsts arhīva
LNA Daugavpils, Jēkabpils, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Ventspils zonālajiem arhīviem
LNA Zemgales reģionālā arhīva
LNA Kinofotofonodokumentu arhīva
Izstādē izmantotie Latvijas pilsētu mūsdienu ģerboņu attēli iegūti no Vikipedija.
Virtuālajā izstādē publicētos materiālus nedrīkst kopēt vai pavairot. Izmantojot informāciju, lūdzam atsaukties uz šo izstādi un avotu.